Satversmes tiesa 12. martā paziņoja spriedumu pirmajā administratīvi teritoriālās reformas lietā, kurā bija apvienoti Ikšķiles un Limbažu novada domju pieteikumi. ST atzinusi, ka reforma ir sabiedrības interesēs, tās mērķis ir pamatots un argumentēts un arī likumdošanas process, tostarp konsultācijas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām un likumprojekta izskatīšana e-Saeimas platformā, ir bijis atbilstošs Satversmei. Ikšķiles novada dome tiesā zaudēja, Limbaži – vinnēja, jo tiesa atzina Saeimas patvaļu, Skultes pagastu atdalot no Limbažu novada un pievienojot to jaunveidojamajam Saulkrastu novadam. Ikšķiles novada prasību tiesā aizstāvēja zvērinātu advokātu biroja Šķiņķis Pētersons dibinātājs Matīss Šķiņķis. Viņa birojs ST pārstāv vēl piecu pašvaldību – Varakļānu, Ilūkstes, Salas, Rugāju un Jaunjelgavas novadu – intereses.
Vai esat vīlies Satversmes tiesas spriedumā?
Protams, mēs bijām cerējuši uz citu rezultātu. Tomēr sprieduma nobeigums savā ziņā pat ir esence šajā lietā. Proti, tajā ir konkrēts uzdevums likumdevējam, jo Satversmes tiesa konstatēja, ka šobrīd nav mehānisma, kas nodrošinātu vietējo kopienu pietiekamu iesaistīšanu jauno novadu lēmumu pieņemšanas procesā. Par to arī bija mūsu tiesvedības gaitā vairākkārt izteiktie viedokļi gan no lietas dalībniekiem, gan no ekspertiem. Problēma, kas ir identificēta Ikšķiles gadījumā, ir viens pret vienu līdzīga visos citos gadījumos – reformas viena no lielākajām problēmām ir, ka tiek mazināta vietējo kopienu iespēja ietekmēt lēmumus šajos lielajos novados. Iespējams, šī problēma nav mazajos novados, piemēram, Valkā vai Saulkrastos, kas tagad paliks mazs novads.
Kas notiek, ja Saeima nepieņem pārejas noteikumos minētos likumprojektus?
Ja Saeima šo likumu par vēlētām vietējām kopienām nepieņem, Satversmes tiesa šo reformu nevarēs atzīt par atbilstošu Satversmei. Turklāt šim likumprojektam bija jābūt gatavam jau 2020. gada 31. decembrī. Manuprāt, Satversmes tiesai vajadzēja konstatēt, ka šobrīd šāds mehānisms, kā vietējiem iedzīvotājiem būt efektīvi iesaistītiem lēmumu pieņemšanā, nepastāv, tādēļ likumdevējs ir rīkojies patvaļīgi arī attiecībā uz Ikšķiles novadu. Tomēr tiesas lēmums gan par Limbažu novada pieteikumu, gan sprieduma daļa par nepieciešamību iesaistīt vietējās kopienas novada domes lēmumu pieņemšanā ir uzskatāma par pašvaldību uzvaru. Tagad likumdevējam jāizdara darbs ātri un efektīvi, lai šo kļūdu labotu.
Pašvaldību vēlēšanas vai jauno novadu darbības sākums ir atskaites punkts, līdz kuram laikam šis mājasdarbs Saeimai jāizdara?
Satversmes tiesa to nav noteikusi. Šai sprieduma daļai man visvairāk negribētos piekrist, jo likumdevējs līdz šim ir parādījis, ka tas bieži vien nepilda arī šādus uzliktus pienākumus, pat ja tur ir vai nav noteikta datuma, kā arī nepilda pašu pieņemta likuma normas. Arī apstrīdētais reformas likums jau paredzēja konkrētus termiņus, kādos jāizstrādā projekts regulējumam, kā iedzīvotājus iesaistīt pašvaldības lēmumu pieņemšanā. Bet pat šā likuma noteiktos termiņus šā uzdevuma adresāti neizpildīja.
Šis mehānisms ir iekļauts jaunajā Pašvaldību likumā, kuru valdība atbalstīja marta nedēļā..
Jā, bet šobrīd ir vēl atklātas diskusijas, kā tad šīs iedzīvotāju padomes izvēlēsies. Sākotnējā [VARAM] doma nemaz neparedzēja vēlētas padomes. Tas, vai likumdevējs šo pienākumu izpildīs, ir zem lielas jautājuma zīmes. Arī iepriekš esam pieredzējuši, ka likumdevējs nepilda likumā noteiktos uzdevumus.
Ja nav termiņa, tad Saeima būtībā var neņemt vērā uzdevumu? Līdzīgi bija iepriekšējās reformas laikā ar apriņķiem, par kuru izveidi nevarēja vienoties un rezultātā to nav?
Tieši tā. Manuprāt, Satversmes tiesa arī savā ziņā apzinās, ka šāds risks ir, un spriedums šo risku nenoņem.
Vai Ikšķile gaidīs līdz vēlēšanām, cerot, ka līdz tam tiks pieņemts šis likums?
Rīcības plāns vēl nav skaidrs. Mēs tuvākajā laikā ar Ikšķiles domes pārstāvjiem pārrunāsim šā sprieduma saturu un turpmāko rīcības plānu. Iespējams, tiks veiktas jaunas juridiskas darbības. Iespējams, Ikšķiles vietējie iedzīvotāji un pašvaldība izlems līdz vēlēšanām nekādas juridiskas darbības neveikt. Šobrīd es to pateikt nevaru.
Ja pēc vēlēšanām vietējiem iedzīvotājiem nav iespēju efektīvi piedalīties pašvaldību lēmumu pieņemšanā, Ikšķile varētu vērsties tiesā vēlreiz?
Tas ir procesuālas dabas jautājums – kurā brīdī un vai vispār ir kāds subjekts, kas ir tiesīgs vērsties Satversmes tiesā pēc tam, kad ir izveidota jaunā dome. Proti, vai tie ir vietējie iedzīvotāji kā fiziskas personas vai jaunā Ogres novada dome. Šis ir juridiski niansēts jautājums. Iepriekšējā reforma parādījusi, ka novadu sadalīšana arī pēc reformas ir iespējama un tādi precedenti mums ir [Rojas un Mērsraga novadu gadījums]. Līdz ar to nevar izslēgt, ka arī pēc pašvaldību vēlēšanām, ja novada dome un tā iedzīvotāji sapratīs, ka tomēr ir bijusi pieļauta kļūda un darbs nav efektīvs tik lielā novadā kā Ogres novads, tiks veiktas kādas izmaiņas. Tas nav izslēgts. To var veikt pat bez tiesvedības.
Pieņemsim, ka Satversmes tiesa dažas dienas pirms vēlēšanām 5. jūnijā skata kādu lietu un secina, ka Saeima joprojām nav pieņēmusi solīto likumu par vēlētām kopienām. Vai Satversmes tiesa šajā posmā var secināt, ka reforma ierobežo iedzīvotāju demokrātiskās tiesības un tādēļ reforma ir neatbilstoša Satversmei?
Jā, šāds scenārijs noteikti ir iespējams un reāls gan no procesuālā viedokļa, gan analizējot saturisko argumentu būtību un to iespējamo vērtējumu no Satversmes tiesas puses.
Vai var uzskatīt, ka Satversmes tiesa ir izteikusi parlamentam brīdinājumu – ja nepieņemsiet šo likumu par vēlētām kopienām, reforma tiks atzīta par neatbilstošu Satversmei?
Jā, es to tā interpretēju. Satversmes tiesa pateica, ka tās ieskatā reforma nav pabeigta, tādēļ nebūtu jāuzskata, ka šobrīd Ikšķiles pievienošana Ogres novadam būtu Satversmei neatbilstoša. Bet tajā brīdī, kad reformai jābūt pabeigtai, ja nebūs efektīva vietējo iedzīvotāju iesaistes mehānisma, tad gan nav citu variantu, kā secināt neatbilstību Satversmei. Mēs uzskatām, ka līdz vēlēšanām ir jābūt skaidriem pilnīgi visiem spēles noteikumiem. Ja neilgi pirms vēlēšanām šāda mehānisma nebūs, pastāv iespēja, ka Satversmes tiesa varētu uzskatīt, ka reforma neatbilst pamatlikumam.
Kas tad notiek ar vēlēšanām?
Protams, tas būtu liels lēmums, bet nav nekādu nozīmīgu praktisku šķēršļu vēlēšanas nedaudz atlikt, lai savestu kārtībā neatrisinātos jautājumus. Tas ir Latvijas nākotnei prātīgāks risinājums pretstatā Satversmei neatbilstošam risinājumam. Mūsu viedoklis arī par visu reformu kopumā bija tāds, un, sekojot tiesas procesam līdzi, varēja redzēt arī pieaicināto ekspertu ļoti kritisko viedokli par reformu. Reforma bija ļoti sasteigta ar vienu mērķi – izdarīt kaut ko, lai tikai būtu reforma, bet neizdarīt to perfekti, jo tik īsā laikā to nevarēja fiziski paspēt. Beigās sanāca, kā sanāca.
Tāpat gribētu uzsvērt, ka mēs pārstāvam vēl arī citas pašvaldības, kuras ir apstrīdējušas reformu Satversmes tiesā, tajos novados, kuri arī ir izveidoti bez attīstības centriem [kas nav Saulkrastu novada gadījumā] vai neatbilst citiem novadu veidošanas kritērijiem. Tādi novadi ir daudzi, piemēram, Rēzeknes, Augšdaugavas, Dienvidkurzemes, Jelgavas novads u. c.
Jūs domājat – tā saucamās barankas jeb novadi, kas ir izveidoti apkārt valstspilsētām?
Jā, šie novadi ir specifiski gadījumi, un būs interesanti redzēt, ko Satversmes tiesa teiks par tiem. Saulkrastu gadījumā Satversmes tiesa attaisnojumu neredzēja. Jautājums, vai par citiem novadiem, kuriem nav reģionālas nozīmes attīstības centra, šo attaisnojumu atradīs.
Deputāts Jānis Dombrava (NA) minēja – ja tas ir tiesas galvenais arguments, var plānošanas dokumentos šos centrus nosaukt. Vai šāds ir iespējamais risinājums?
Ja Saeima tā izdarītu, tas ļoti labi raksturotu to, kā šī reforma kopumā tika realizēta. Nešaubos, ka Satversmes tiesa redzēja, kā šī reforma tika realizēta, un tik kritisku ekspertu vērtējumu Satversmes tiesas procesā es vēl iepriekš nebiju piedzīvojis. Likumdevējam ļāva daudzos jautājumos izrīkoties diezgan nekritiski.
Kuram argumentam vēl nepiekritāt spriedumā?
Mūsuprāt, konsultācijas nebija jēgpilnas. Nepiekrītu, ka konsultāciju mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju viedokli tik vienkāršotā līmenī kā piekrītat vai nepiekrītat reformai. Arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas skaidrojošie dokumenti norāda, ka konsultāciju mērķis ir centrālajai varai kopā ar vietējo kopienu un pašvaldību atrast labāko risinājumu, nevis tiek paziņots – būs tā, vai jūs piekrītat, atbilde ir noliedzoša un tad ir konsultēšanās pienākums izpildīts. Bet mēs, protams, respektējam Satversmes tiesas spriedumu.