LU profesors: Pārmetumi par pētījumu uzticēšanu starptautiskām organizācijām ir pārspīlēti

Kāda ir situācija pētniecības jomā Latvijā? Kāpēc mums nepieciešams piesaistīt starptautiskus ekspertus pētījumu īstenošanai?

Tas nav nekas slikts, ka dažādus pētījumus aicina veikt arī starptautiskas organizācijas, jo, pirmkārt, tie līdzekļi, par kuriem runa, kopējā pētījumu budžetā neveido lielu procentu. Starptautiskus ekspertus piesaista tad, kad nepieciešams sistēmisks pētījums, un, piemēram, Pasaules Bankas (PB), OECD ekspertu stiprā puse ir, ka viņiem ir viegli iesaistīt komandā daudzus speciālistus, kuriem ir būtiska pieredze konkrētu tēmu izpētē 5–10 dažādās valstīs. Protams, Latvijā arī ir gudri cilvēki, bet atrast pētnieku, kuram ir liela pieredze starptautiskos pētījumos par konkrētu tēmu desmit dažādās valstīs, nav viegli. Piemēram, speciāliste, kas vadīja PB pētījumu par nodokļiem, nesen uzvarēja konkursā uz vadošā ekonomista amatu PB struktūrvienībā Argentīnā, kas ir viens no posteņiem, uz kuru konkurence ļoti liela. Šobrīd viņa koordinē vairāk nekā 70 dažādu projektu realizāciju ar kopējo budžetu virs miljarda ASV dolāru. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir izcila pieredze un kompetence. Ar līdzīgu pieredzi Latvijā mēs nevarētu atrast cilvēku. Turklāt pirms tam līdzīgu pētījumu kā Latvijā viņa tika aicināta vadīt Krievijā (Argentīnas dēļ Krievijas projekts netika uzsākts). Pateikt, ka mēs to ļoti lēti un ātri varētu īstenot ar vietējo ekspertu piesaisti – to viegli teikt, bet – nu izdariet kaut ko labāku, dziļāku. Manuprāt, šie pārmetumi ir pārspīlēti.