Pirms svētkiem Latvijas Preses izdevēju asociācija pauda aicinājumu līdz 5% samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) drukātajiem preses izdevumiem. Cik reāli, ka lēmumu pieņēmēji tajā ieklausīsies?
Es domāju, ka to sadzirdēs. Mēs par to runājam jau ilgstoši. Tagad svarīgi šo tēmu aktualizēt, izskaidrot jaunajai Saeimai, lai arī viņi saprot, kāda nozīme ir tam, lai presei būtu šie zemāka nodokļa maksas nosacījumi.
Kāpēc?
Mēs esam maza nācija, kura atrodas pašā Eiropas Savienības pierobežā, mums ir svarīgi saglabāt savu valodu, kultūru.
Ja paskatāmies, kādas presei ir alternatīvas informatīvajā telpā, redzam, ka to aizvien mazāk varam saukt par latvisku vidi. Tas nozīmē, ka latviskuma, latviskās informatīvās telpas uzturēšanā presei (laikrakstiem, žurnāliem un arī grāmatām) ir aizvien pieaugoša nozīme.
Ja paskatāmies citus informācijas avotus vai, teiksim, to informatīvo vidi, kurā dzīvo mūsu jaunā paaudze, tā ir ļoti piesārņota.
Bet daudz tiek runāts par to, ka jaunās tehnoloģijas nomāc vecos medijus, izspiež no tirgus.
Tā jaunā vide ir tik strauji mainīga, ka izsekot tai nevar nedz mediji, nedz arī lietotāji. Es pagaidām neredzu, ka tā būtu nākotnes vide medijiem, jo šie informācijas kanāli ir tik strauji mainīgi, ka pielāgot tiem kādu mediju ir ļoti grūti. Piemēram, pavisam nesen bija liela jūsma par Twitter, bet nu redzam, ka tas novecojis. Arī Facebook lielai daļai jauniešu šķiet arhaiska lieta.
Taču laikam svarīgākais ir profesionāli, atbildīgi radīts mediju saturs, ko caurlūkojis arī korektors, tā veicinot gramatiski pareizas un daiļskanīgas valodas lietojumu. Preses izdevumi ir atbildīgi par katru drukāto vārdu, savukārt jaunie informācijas kanāli bieži vien pilni ar viltus ziņām un slengu.
Tieši tā! Tāpēc valstiski svarīgi, lai ir tādi cilvēki, kas spēj radīt un pasniegt lasītājiem kvalitatīvu informāciju. Mums šī prasme radīt kvalitatīvu saturu ir jāsaglabā, jānotur, bet bez papildu līdzekļiem to nevar izdarīt. Ja prasām augstu kvalitāti, cilvēkiem jābūt pietiekami labi apmācītiem un atalgotiem. Ar izdevēju pašu līdzekļiem vien to mūsdienās nodrošināt nevar. Ne tikai Latvijā, bet arī turīgākajās ārvalstīs. Turklāt mūsu tirgus ir neliels, izmaksas ar katru gadu aug – mēs dzirdam, ka atkal par kādiem 10–15% kaut kāda izmaksu pozīcija palielinās. Ņemot vērā to, ka kvalitatīvas preses pastāvēšanai ir jau pieminētā valstiskā nozīme, būtu nepieciešams šis PVN samazinājums.
Un tas ir arī valsts drošības jautājums – pārnesot visu saziņu uz vidi, kas atkarīga no elektrības, mēs riskējam palikt bez nekā brīdī, kad sāktos problēmas ar elektrības piegādi.
Drukātā prese tad varētu iznākt?
Varētu! Iedarbinātu strāvas ģeneratorus un avīzes nodrukātu. Arī tik, cik vajag datoriem lokāli uz vietas, ar to pašu ģeneratoru nodrošinātu. Bet drošības faktors būtisks ne tikai šādā ziņā – interneta saturs ļoti tiek izmantots dažādām manipulācijām. Avīzes ietekmēt no ārpuses gandrīz nav iespējams – drukātajiem medijiem ir jāiegūst un jānotur sava auditorija, ar to, ka informācija ir korekta, patiesa, nopelnot uzticēšanos. Tas arī mums uzliek visai lielus ierobežojumus, teiksim tā, fantazēt.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 9. janvāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Neskriesim zirgam pa priekšu
Neslāvs
hmm