Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Krūts vēža pacientes var dzīvot daudz ilgāk

Ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostikas radioloģijas centra virsārsti mamoloģijā Ilzi Eņģeli sarunājas Ilze Brinkmane.

Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC) ir vienas no Baltijā modernākajām iekārtām, ar kurām strādā zinoši radiologi, tādēļ var notikt agrīna krūts vēža diagnostika, kas ļauj ļaundabīgo audzēju diagnosticēt nultajā vai pirmajā stadijā, nodrošinot īpaši saudzīgu un efektīvu ārstēšanu. Tomēr statistika liecina, ka pārāk daudzas sievietes savai veselībai pievērš nepietiekamu uzmanību. Pastāstiet, kas ir būtiski mainījies izmeklēšanas metodēs? 

Mēs LOC vienlaikus ar divu ļoti modernu un mūsdienīgu diagnostikas iekārtu iegādi esam kardināli izmainījuši pacientu izmeklēšanu – tā ir multimodāla (kombinēta) un atbilst visiem Eiropas kvalitātes standartiem. Tas nozīmē, ja paciente ierodas veikt krūts izmeklējumu, vienas dienas laikā radiologs veic visus pamatizmeklējumus, lai noskaidrotu  diagnozi – gan mamogrāfiju, gan ultrasonogrāfiju, vajadzības gadījumā arī biopsiju. Gadījumos, ja ir nepieciešami vēl kādi izmeklējumi, piemēram, magnētiskā rezonanse vai kontrastamamogrāfija, tad pacienti uzreiz uz to arī pierakstām. Atkrīt izmeklējumi no viena speciālista pie otra ilgstošā laika periodā.

Biopsija ir audu paraugu paņemšanas procedūra. Nav noslēpums, ka līdz šim tā bijusi visai nepatīkama. Vai un kādas izmaiņas notikušas šajā procesā? 

Biopsiju mēs veicam divos veidos, pirmkārt, ultrasonogrāfijas kontrolē, ja izmaiņas ir redzamas US izmeklējumā un, otrkārt, rentgena kontrolē jeb stereotakses biopsiju, ja izmaiņas ir redzamas tikai mamogrāfijas izmeklējumā. Biežāk veicam biopsijas US kontrolē, piemēram, 2020. gadā šāda veida bija 1000. Tā nav sāpīgāka kā parastā asins analīze un tiek veikta ar lokālu atsāpināšanu. Otrs veids ir stereotakses biopsijas, ko iespējams veikt ar vienu no mūsu jaunajām iekārtām īpaši saudzīgā veidā. Šo jauno pieeju uzsākām 2020. gadā un esam veikuši vairāk nekā 140 procedūru. Piekrītu, ka līdz šim sievietēm nācās piedzīvot nepatīkamus skatus ar daudz asinīm, tādēļ ne mazums procedūras laikā noģība. Tagad stereotakses biopsijas laikā sieviete guļ uz tāda kā masāžas galda, notiekošo neredz un jūt tikai anestēzijas dūrienu. 

Biopsijā iegūtais audu paraugs tiek sūtīts uz patoloģijas centru izvērtēšanai. Ja nepieciešams, pacienti nosūtām uz citiem papildu izmeklējumiem, tai skaitā krūts magnētisko rezonansi vai uz kontrastmamogrāfiju, kas arī ir jauna izmeklēšanas metode. Tiek iekrāsoti audzējaudi, un var noteikt to plašumu. Iesākta ir ļoti laba prakse.

Kāda tā bijusi līdz šim, lai varētu salīdzināt?

Līdz šim notika fragmentētā medicīna – viens izmeklējums notika vienā, otrs atkal citā vietā, līdz ar to tas dažkārt noveda pie novēlotas diagnostikas. Vienotā izmeklēšana prasa vairākas stundas, bet notiek vienviet un vienā dienā. Jāatzīst, mani nedaudz izbrīna, dzirdot neapmierinātību, ka centrā jāuzkavējas pārāk ilgi!

Vai tas liecina, ka sievietes pārāk maz sevi mīl un ciena, neapzinās savas dzīvības vērtību?

Sabiedrībā kopumā cilvēki ne visai uzticas ārstiem un savas jomas speciālistiem. Esot pieredzes apmaiņā citās Eiropas valstīs, novērojama pavisam citāda attieksme. Esmu ļoti gandarīta, ka beidzot varam strādāt kā attīstītākajās Eiropas valstīs, bet cilvēkiem vairāk jāuzticas. 

Ko jūs ieteiktu sievietēm, kurām vēl nav nekādu nopietnu sūdzību?

Sievietes, kas saņem uzaicinājumu veikt valsts apmaksātu mamogrāfiju, mudinu to darīt un nevilcināties, lai arī nav sūdzību. To vajag darīt vismaz sirdsmieram. Nenoliedzami Covid-19 pandēmija sievietes attur doties ārpus mājas. Par to liecina fakts, ka krūts vēža skrīninga apmeklējumu skaits ir krities dramatiski. Jācer uz situācijas uzlabošanos, ko var panākt arī aktīva vakcinācija. Joprojām nopietna problēma ir, ka valstī nav vienotas datu glabāšanas sistēmas un nav iespējams brīvi piekļūt izmeklējumu apskatei, kas ierobežo papildu izmeklējumu veikšanu.

Ne visi uzreiz nokļūst Onkoloģijas centrā, kāda ir situācija ārpus Rīgas?

Apmēram 27 iestādes visā Latvijā veic valsts apmaksātu skrīninga mamogrāfiju sievietēm no 50 līdz 69 gadu vecumam vienu reizi divos gados. Neatkarīgi no izmeklējuma veikšanas vietas pozitīvas atbildes gadījumā sievietei ir jādodas uz pēcskrīninga izmeklējumiem kādā no specializētajām ārstniecības iestādēm – LOC, Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu vai Daugavpils reģionālo slimnīcu. Tomēr jāatceras, ja sievietei ir sūdzības, bet skrīninga mamogramma ir negatīva, vienalga ir jādodas uz diagnostisku krūšu izmeklēšanu specializētā ārstniecības iestādē. 

Nereti paciente uz papildu izmeklējumiem ierodas, līdzi ņemot disku. Ir gadījumi, kad nav iespējams piekļūt informācijai, jo tehniski disks neatveras. Nereti pacientes pašas organizē savu izmeklēšanu. Piemēram, pēc mamogrāfijas rezultātu saņemšanas, kur minēts, ka ir aizdomas par izmaiņām un vēlama sonogrāfija, meklē pirmo tuvāk pieejamo iespēju, nevis dodas uz specializētu ārstniecības iestādi. Diemžēl ne visi, kas veic krūts izmeklēšanu, šajā jomā ir specializējušies. Eiropas kvalitātes standarti nosaka, ka krūšu izmeklējumus veic radiologs, kas specializējies tieši šajā jomā – pārzina patoloģiju un visas izmeklēšanas metodes. Ja ir šaurs skatījums, tad var gadīties, ka neko būtisku, piemēram, sonogrāfijā neredz, bet patiesībā sievietei ir krūts vēzis. Nereti ir tā, ka krūts vēzi var pamanīt tikai vienā izmeklēšanas metodē, bet otrā var nepamanīt. LOC mēs pārzinām visas izmeklējumu metodes un patoloģiju, veicam multimodālu izmeklēšanu un arī interdisciplināru, jo iesaistīti ir dažādi speciālisti. Rīkojam konsilijus, tas palīdz noskaidrot diagnozi un dažkārt arī mainīt terapijas taktiku. Ja tomēr ir nepieciešams veikt mastektomiju, tad mūsu krūšu ķirurgi ir attīstījuši lieliskas onkoplastiskās ķirurģijas prasmes un veic ļoti veiksmīgas rekonstrukcijas, kas diemžēl pagaidām netiek apmaksātas no valsts budžeta. 

Kurā vecumā un brīdī būtu aktīvi jāveic izmeklējumi, pirms krūtīs sajūt kādus īpašus veidojumus?

No 40 gadu vecuma visām sievietēm regulāri būtu jāveic profilaktiska izmeklēšana ar mamogrāfijas metodi, iespējams, papildinot ar ultrasonogrāfijas metodi. Šajā vecuma grupā vēlams to darīt vienu reizi pusotrā gadā ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu. Vēlams izmeklēšanu veikt arī pēc 70 gadu vecuma, jo Latvijā trešdaļa saslimšanas gadījumu ar krūts vēzi ir pēc 69 gadu vecuma. Izmantojot modernās iekārtas, pat vismazākais veidojums, kaut vai dažu milimetru liels, tiek izņemts ar adatas un spēcīga vakuuma palīdzību. Tad to analizē, lai apstiprinātu vai noliegtu onkoloģisku saslimšanu. Ļaundabīgās šūnas var izņemt, krūti traumējot pēc iespējas mazāk. Galvenais skrīninga ieguvums ir mirstības samazinājums, veicot agrīnu diagnostiku. Agrīnās stadijās ir iespēja izvairīties no ķīmijterapijas. Tāpat izvairīties no limfmezglu operācijām, kas ir ļoti smagas. Ielaista krūts vēža slimība var novest pie limfodēmas, kad visu atlikušo mūžu ir pietūkušas rokas. 

Vai ir novērota tendence, no kuriem novadiem pacientes ierodas novēloti?

Biežāk tās ir sievietes gados un no visiem novadiem, arī Rīgas. Pieaug arī jaunu sieviešu īpatsvars, kas slimo ar onkoloģiju, bet divas trešdaļas ir virs 55 gadu vecuma. Tomēr ļoti strauji palielinās saslimstība ar krūts vēzi jau no 40 gadu vecuma.

Minējāt, ka uz noteiktiem izmeklējumiem ir rindas, ilgi jāgaida, kādas izredzes ir savlaicīgi nokļūt Onkoloģijas centrā?
Varu iedrošināt, jo uz mamogrāfijas skrīningu pie mums vispār nav rindu. Tā ka, ja noteiktā vecumā ir saņemta uzaicinājuma vēstule, tad nebūs grūti pierakstīties. Otra plūsma ir pacientes, kurām ir ģimenes ārsta vai onkologa nosūtījums.

Vēlreiz atgādiniet jaunākās izmeklējumu metodes, kādas pielieto?

Pielietojot toposintēzi, izmeklē krūts audus ļoti plānos slāņos, iegūst 3D attēlu. Operācijas kļūst daudz saudzējošākas, ja nepieciešams, audzēja vietā pirms operācijas ievada stīgu un tā parāda operējamo vietu. Kā jau minēju, paraugus ņemam ļoti saudzējošā veidā. Daudzas sievietes ir atzinušas – ja zinātu, tad pirms tam nebūtu trīs naktis pavadījušas nomodā. 

Ir dzirdēti mīti, ka mamogrāfijas laikā iegūst starojumu, saspiež krūts audus u. tml., bet tas nav zinātniski pierādīts. Toties ir pierādīts, ka savlaicīgi veikts mamogrāfijas skrīnings vecumā no 50 līdz 69 gadiem par 40–60 procentiem samazina mirstību no krūts vēža. Pasaulē skrīninga programma darbojas vairāk nekā 30 gadu. Piemēram, Nīderlandē atsaucība ir apmēram 80 procenti, bet Latvijā pērn vēža skrīningu veica tikai ap 31,8% sieviešu. Tas liecina par diezgan lielu vieglprātību attieksmē pret savu veselību un dzīvību. 

Kas jūs motivē meklēt jaunas pieejas diagnostikai un ārstēšanai? 

Redzu savu kolēģu – radiologu, patologu, ķirurgu, ķīmijterapeitu – pašaizliedzību. Pēc visām biopsijām organizējam radioloģiskos konsilijus reizi nedēļā, kur ik reizi izskatām 20–30 pacientes. Gatavošanās šiem konsilijiem netiek apmaksāta, tā ir brīvprātīga iniciatīva, lai uzlabotu kvalitāti. Tāpēc varu tikai ieteikt vairāk uzticēties un novērtēt mediķu darbu. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē