"Attiecībā uz Latviju es šo mēģinājumu samazināšanos negribētu saistīt ar laika apstākļiem, jo pagājušajā gadā decembrī bija vērojams pieaugums. Patlaban visā reģionā - Lietuvā, Polijā un Skandināvijas valstīs - ir samazinājušies imigrantu mēģinājumi nelegāli šķērsot robežu," norādīja ministrs.
Ņemot vērā šos rādītājus visā reģionā, Latvija tomēr saglabā piesardzīgu attieksmi.
"Varbūt tā ir zināma pauze. Kad hibrīduzbrukums no nedraudzīgajiem kaimiņiem varētu turpinātie, ir grūti prognozēt, tāpēc Latvija saglabā pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu," uzsvēra Kozlovskis.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka pastiprinātais režīms, bargākas soda sankcijas un robežas infrastruktūra sakārtošana arī devusi savu ieguldījumu, lai neļautu imigrantiem nelegāli šķērsot robežu.
Iekšlietu ministrija, informējot par Kozlovska vizīti, aģentūrai LETA pavēstīja, ka vizītes laikā secināts, ka žoga būvniecības darbi robežas sauszemes posmos norit pēc plāna un līdz šī gada 30.decembrim tiks pabeigti. Uz šodienu ir izbūvēti 110,1 kilometri patstāvīgā žoga jeb 98% šogad paredzētā apjoma.
Žoga būvniecība uz sauszemes robežjoslas ar Baltkrieviju līdz 2023.gada beigām ir noteikta kā viens no premjeres Evikas Siliņas (JV) Ministru kabineta prioritārajiem mērķiem.
Tāpat ir pabeigti projektēšanas darbi posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kur tiks izveidota 33,5 kilometru gara patrulēšanas josla. Šajos posmos valstij piekritīgajās zemēs jau ir sākta atmežošana, kas ļaus ātrāk sākt žoga izbūvi. Šajās daļās žogu plānots pabeigt līdz 2024.gada jūlijam. Savukārt Daugavas kārtā, kas paredz sešu sakaru torņu ar pievedceļiem, kā arī patruļtakas izbūvi 16,7 kilometru garumā, notiek projektēšanas darbi.
Ministrs uzsvēris, ka darbs pie austrumu robežas stiprināšanas neapstājas, tieši pretēji, 2024.gadā notiks intensīvs darbs pie Latvijas-Krievijas robežas izbūves.
Jau ziņots, ka kopumā paredzēts nodrošināt ar nepieciešamo infrastruktūru Latvijas-Baltkrievijas robežjoslu 173 kilometru garumā. Savukārt visu austrumu robežas joslas žogu ar Krieviju un Baltkrieviju paredzēts pabeigt līdz 2025.gada sākumam. Pēc tam turpināsies citu robežu aizsargājošās infrastruktūras elementu uzstādīšana, lai uz visas austrumu robežas būtu izveidota moderna, efektīva un inovatīva robežapsardzības infrastruktūra.
Ceturtdien Valsts robežsardzes amatpersonas konstatējušas divu cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, aģentūru LETA informēja robežsardzē.
Ja iepriekš dienā tika novērsti ap 100 cilvēku mēģinājumi iekļūt Latvijā, tad pēdējā mēneša laikā šis skaits bija sarucis, turklāt jau ir bijušas vairākas dienas pēc kārtas, kad netika konstatēts neviens mēģinājums.
Kopumā šogad no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 13 859 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 428 cilvēki.
Pērn visa gada laikā kopā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.
Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu līdz 2024.gada 10.februārim vairākas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā ir spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas šogad augustā nomainīja valdības 2021.gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.
Ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardze mobilizējusi papildu dienestā esošos robežsargus ārējās robežas apsardzības stiprināšanai. Tāpat robežsardze pieprasījusi papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.
Ņemot vērā Baltkrievijas realizēto nelegālās imigrācijas spiedienu, valdība septembra vidū nolēma apturēt Silenes robežšķērsošanas vietas darbību.