"Runājot vispārīgi, katrs pakalpojuma sniedzējs pats var izvēlēties, kādā veidā viņš veic norēķinus ar saviem gala patērētājiem," sacīja Indriksone, komentējot "Latvijas gāzes" lēmumu vairs nepiedāvāt izlīdzinātā maksājuma iespēju.
Vienlaikus viņa norādīja, ka Ekonomikas ministrija plāno noteikt iespēju saglabāt izlīdzināto maksājumu līdz šā gada beigām. "Mēs paredzam, ka iespēja izvēlēties varētu būt saglabāta līdz šā gada beigām, jo šobrīd arī tarifs ir apstiprinātais līdz gada beigām," sacīja Indriksone.
Pēc viņas teiktā, plānots veikt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai izlīdzinātā maksājuma iespēja saglabātos. "Mēs veiksim grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai noteiktu, ka nedrīkst obligāti pateikt, ka nav vairs izlīdzinātā maksājuma, jo Ministru kabinets var noteikt, ka pārejas periods ir jānosaka garāks un cilvēkiem ir jābūt iespējai izvēlēties," sacīja ministre.
Tāpat ministre pauda, ka pāreja uz norēķiniem par faktiski patērēto dabasgāzes apmēru ir vēlama. "Kaut kādā brīdī aprēķins pēc faktiskā patēriņa ir jāveic, bet 1.maijā to darīt būtu par vēlu, jo faktiski iznāk tā, ka kādam būs jāatmaksā nauda un kādam būs daudz jāpiemaksā. Labāk to būtu darīt savlaicīgi. Es aicinātu visus, kas var atļauties, šobrīd mainīt norēķinu kārtību, - maksāt pēc faktiskā patēriņa, jo tas nodrošinās arī to, ka jūs varat labi sekot līdzi savam patēriņam," teica Indriksone.
Vienlaikus ministre arī norādīja, ka Ekonomikas ministriju dara bažīgu "Latvijas gāzes" paziņojums par rēķinu nosūtīšanas maksu. "Mūs vairāk satrauc tas, ka "Latvijas gāze" bija paziņojusi, ka viņi piestādīs rēķinus un katra rēķina nosūtīšana maksās naudu," teica ministre, norādot, ka, piemēram, pie septiņu eiro dabasgāzes maksājuma vēl 2-3 eiro par rēķina atsūtīšanu būs nesamērīgi.
"To mēs noteikti arī Ministru kabineta noteikumos regulēsim, lai tāda situācija nebūtu," piebilda Indriksone.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis Indriksonei piedāvāt risinājumus regulējumā, lai iedzīvotājiem saglabātu izlīdzinātā maksājuma iespējas norēķinos par patērēto dabasgāzi ar publisko tirgotāju.
Kariņš norādīja, ka "Latvijas gāze" rīcība, paziņojot, ka turpmāk vairs nepiedāvās izlīdzinātā maksājuma iespējas norēķinos par dabasgāzi, ir vērsta pret iedzīvotāju interesēm, jo sašaurina viņu tiesības izvēlēties norēķinu veidu par patērēto produktu. "Tā ir nepieļaujama situācija," pauda premjers.
Tāpat vēstīts, ka "Latvijas gāze" publiskojusi izmaiņas norēķinu kārtībā par dabasgāzi saistītajiem lietotājiem un mājsaimniecībām, kas saņem dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ietvaros, no 15.septembra vairs nepiedāvājot izlīdzinātā maksājuma iespēju. Vienlaikus arī paredzēta maksa par ikmēneša rēķina nosūtīšanu, ja tas tiks sūtīts pa pastu.
Kompānijā skaidro, ka lēmumu atcelt izlīdzinātā maksājuma iespēju ietekmēja klientu vēlme un dinamiska situācija tirgū.
Patlaban spēkā esošā norēķinu kārtība nosaka, ka mēneša izlīdzināto kopējo maksājumu nosaka tirgotājs, pamatojoties uz sadales sistēmas operatora sniegto informāciju par vēsturisko dabasgāzes patēriņu un maksimālo atļauto slodzi gazificētajā objektā, vai tirgotājam vienojoties ar lietotāju pirms dabasgāzes tirdzniecības līguma noslēgšanas, ja lietotāja vēsturiskais patēriņš nav zināms.
Izlīdzinātais mēneša maksājums tiek noteikts nākamajam pārskata periodam - parasti 12 mēnešiem. Ja nepieciešams, tirgotājs informē lietotāju par izlīdzinātā mēneša maksājuma izmaiņām. Lietotājs maksājumus veic atbilstoši saņemtajai informācijai.
"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).