Ir aptuveni gads pagājis, kopš uzsākta ABLV Bank pašlikvidācija. Kas šajā laikā paveikts, un kādā situācijā šis process ir šobrīd?
Andris Kovaļčuks. Gads lielā mērā pagājis kreditoru pārbaudes metodoloģijas izstrādē. Viss sākās ar pašlikvidācijas plāna sagatavošanu, kas ir kā lielais rāmis. Nākamais darbs, un tas aizņēma vairāk laika, bija sagatavot procedūru par to, kādā veidā auditorkompānija EY pārbaudīs kreditorus. Šā gada 6. martā šī procedūra tika apstiprināta. Šobrīd tuvojas beigām pirmo kreditoru pārbaudes, mēs gribētu trešā ceturkšņa ietvaros veikt jau pirmos maksājumus kreditoriem.
Diezgan sarežģīts bija ceļš līdz pašlikvidācijai. Vispirms ilgstoši bija neskaidrība par to, vai bankai ļaus pašlikvidēties, pēc tam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (kontroles dienests), kas turpmāk darbosies ar nosaukumu Finanšu izlūkošanas dienests, arī vilcināja procesu, aizbildinoties, ka viņiem trūkst resursu visu kreditoru pārbaudei.
A. K. Pagājušā gada notikumi visiem, tajā skaitā arī valsts institūcijām, radīja šoku. Sākot ar pērnā gada februāra beigām, kad ABLV Bank akcionāri lēma par bankas pašlikvidāciju, parādījās ļoti daudzi juridiski jautājumi par to, kā kaut ko šādu var realizēt Latvijā.
Eva Berlaus. Jo šāds process nav normatīvos regulēts, valstī nav bijis tādas pieredzes. Likumā bijuši kādreiz ielikti vispārēji principi, bet bez reāla pamata, un tad, kad šāds process reāli jānovada, visi saprot, ka nav ne pieredzes, ne arī pietiekama darbību detalizējuma likumos.
A. K. Skaidrs, ka pagājušogad visi iesaistītie, tostarp gan mēs, gan valsts institūcijas, uztraucās par to, kādā veidā viss notiks un kāda būs katra loma tajā visā. Bet, runājot par Kontroles dienestu jeb Finanšu izlūkošanas dienestu, viņi tikai tagad sāks saņemt pirmos ziņojumus par kreditoriem. Tā kārtība ir tāda, ka no sākuma EY veic savu pārbaudi un tikai tad, ja pārbaudes rezultāti ir tādi, ka par tiem jāziņo Finanšu izlūkošanas dienestam, tad arī Finanšu izlūkošanas dienestam sākas pie šī darbs.
E. B. Un līdz ar to, protams, šobrīd vēl līdz galam nav zināms, cik būs šādu papildu pārbaudāmo. Mēs zinām kopējo kreditoru skaitu, zinām, cik lietu izskatīs EY, bet, cik no tām aizies Finanšu izlūkošanas dienestam, nav zināms.
A. K. Bet kas šajā sakarībā ir svarīgi – ka tas nenotiks lavīnveidīgi, nebūs tā, ka, piemēram, nākamajā piektdienā Finanšu izlūkošanas dienestā nonāktu uzreiz 3000 lietu. Tā nebūs. Zinām, ka EY pārbaudes aizņems vismaz divus gadus, jo viņiem jāiziet cauri visai kreditoru datubāzei, attiecīgi arī valsts institūcijām tas darbs būs izkliedēts šajā divu gadu periodā.
Cik lielā mērā uz šo brīdi vēl ir kādas neskaidrības, kā viss tālāk darāms? Iepriekš pieminējāt, ka normatīvos šādas lielas bankas pašlikvidācija bija, ja tā var teikt, iezīmēta tikai vispārējos vilcienos.
A. K. To tikai prakse rādīs. Kad, piemēram, aptuveni puse kreditoru būs pārbaudīti, nauda viņiem izmaksāta, uz to brīdi tad droši vien varēsim teikt, ka process ir visiem saprotams un visos posmos strādā. Šobrīd esam stadijā, kad beidzies teorijas pirmais posms un ir iestājies prakses sākums, kad pirmie kreditori tiek pārbaudīti, no tā sagaidāmi pirmie secinājumi, bet vēl nevar izdarīt sistemātiskus spriedumus. Saprotams arī, ka pirmo kreditoru pārbaudes prasīs ilgāku laiku, jo visiem pārbaudītājiem ar visu būs jāiepazīstas, jāpārdomā procedūras, jāizveido kārtība, kā viņi turpmāk darbosies.
Vai kreditori apzinās, ka tas viss prasa noteiktu laiku, viņi neceļ iebildumus par to, ka viņiem uz naudas izmaksu jāpagaida?
E. B. Tā gluži laikam nav, ka viņi visi mierīgi gaidītu, – cilvēki ir ļoti dažādi, ir arī tādi kreditori, kas ļoti bieži interesējas, kad tad tiks uzsākta tieši viņu dokumentu pārbaude un naudas izmaksa viņiem. Mēs, protams, cenšamies informēt par lietu kārtību.
A. K. Šī kreditoru informēšana, brīžiem vienkārši nomierināšana, situācijas izskaidrošana par to, kas notiek, kādā stadijā atrodamies, mūsu pusē īstenībā prasa diezgan lielu darbu.
E. B. Vislielākās bažas kreditoriem bija tajā posmā, kad norisinājās metodoloģijas apstiprināšana, arī mēs tad centāmies runāt skaļi par to, ka ir vilcināšanās valsts iestāžu pusē, jo mums šķita, ka lēmums var tikt pieņemts ātrāk.
Tagad metodoloģija apstiprināta, tālākais vismaz pagaidām ir tikai darba jautājums, protams, ja vien atkal neaktualizēsies kaut kāds jauns jautājums.
A. K. Valsts puses spējas pildīt savas funkcijas šajā kontekstā tests būs droši vien tad, kad tiks prezentēti pirmo pārbaužu rezultāti. Redzēsim, kas notiks tad, vai būs darbības, kas izriet no apstiprinātās metodoloģijas, vai atkal tiks aktualizēti kādi jauni jautājumi.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 26. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Gh
Uldis
bet