Pirms mēneša valdība vienojās pārskatīt ierobežojumus pakāpeniski. Pirmajā solī tika pārskatīti ierobežojumi tirdzniecībā un izglītībā. Savukārt Operatīvās vadības grupas piedāvātais otrais solis paredzēja, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, provizoriski aprīļa beigās varētu lemt par nākamajiem soļiem ierobežojumu pārskatīšanā.
Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis otrdien valdības pārstāvjus informēja, ka patlaban saslimstība ar Covid-19 ir daudz augstāka, nekā tika prognozēts pirms mēneša, tāpēc patlaban nebūtu atbalstāms pārskatīt noteiktos ierobežojumus.
Citskovskis atsaucās uz datiem, kas liecina, ka iedzīvotāji ir sākuši vairāk pārvietoties, ko viņš saista ar aprīļa sākumā ieviestajiem atvieglojumiem tirdzniecībā. Viņš arī norādīja, ka sabiedrība "daudz plašāk ir interpretējusi" aprīļa sākumā ieviestos atvieglojumus, kā rezultātā vīruss ir izplatījies.
Citskovskis uzsvēra, ka jebkura turpmāka ierobežojumu atvieglošana ir riskanta, tāpēc Operatīvās vadības grupa iesaka neatbalstīt drošības pasākumu atvieglošanu. Vienlaikus Operatīvās vadības grupa atzīst, ka būtu iespējams izskatīt atsevišķus, sabiedrībai neatliekamus pasākumus, piemēram, atvieglojumus centralizēto eksāmenu organizēšanā.
Tajā pašā laikā Operatīvās vadības grupa neiesaka otrdien valdībai diskusijām piedāvātos priekšlikumus atļaut ārā nodrošināt sabiedrisko ēdināšanu un ārā organizēt sporta nodarbības plašākā grupā.
Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis informēja par akadēmiskās ekspertu grupas viedokli, kas arī uzskata, ka pie pašreizējā saslimstības rādītāja ierobežojumu mīkstināšana nav atbalstāma, jo tādējādi būtiski pieaugs saslimstība ar Covid-19.
Ekspertu ieskatā, valdībai būtu konsekventi jāpieturas pie saviem lēmumiem, tostarp "luksofora principa" ieviešanas.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rezumēja, ka saslimstība ar Covid-19 pieaug, pacientu skaits slimnīcās nemazinās, kā arī nedaudz pieaug mirstības rādītāji. "Uzklausot abus ziņojumus, tie silti neiesaka spert tālākus soļus atvieglojumu ieviešanā, jo epidemioloģiskā situācija tam nav atbilstoša," secināja premjers.
Kariņš atzina, ka valdības lēmumus Covid-19 krīzes risināšanā nereti kritizē kā "nepareizus", tomēr viņš uzsvēra, ka, salīdzinot epidemioloģisko situāciju citviet, Latvijā situācija bijusi atšķirīga. "Mēs neesam piedzīvojuši strauju saslimšanas un hospitalizācijas pīķi. Mēs no tā esam izvairījušies," pauda Kariņš. Viņš uzsvēra, ka Latvijā epidemioloģiskā situācija nav bijusi tik dramatiska kā Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Dānijā un citviet.
Komentējot atsevišķu ministru vēlmi pārskatīt ierobežojumus un tos mīkstināt, Ministru prezidents norādīja, ka pēc definīcijas politiķis grib būt populārs.
"Pandēmijā rīcība prasa pareizu un atbildīgu rīcību un tas ne vienmēr ir populāri," piebilda premjers.
Kariņš pauda izpratni par neziņu, cik ilgi vēl nāksies sadzīvot ar ierobežojumiem, tajā pašā laikā premjers uzsvēra, ka atbilde ir rodama vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanā.
Ministru prezidents uzsvēra, ka līdz brīdim, kamēr neaugs vakcinēšanās apjomi, viņš negribētu mīkstināt ierobežojumu. "Es gribu dot iespēju visiem, kam ir galva uz pleciem, sevi pasargāt," piebilda premjers.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sacīja, ka šodienas lēmumu kontekstā būtu jārunā par diviem jautājumiem - jaunu atvieglojumu neieviešanu un lēmuma pieņemšanua par konkrētām, fokusētām lietām, kā, piemēram, izglītību. "Ja šodien mēs faktiski lemjam par moratoriju - šai brīdī nepieņemt lēmumu spert nākamo soli - tad uz cik ilgu laiku? Un otrs ir - ja mēs varam pieņemt lēmumu par konkrētām lietām, piemēram, eksāmeniem klātienē, kur ir konkrēta fokusēta vajadzība, ierobežots cilvēku skaits, ierobežots risks, un skaidra sociāla vajadzība," pauda Pavļuts.
Tāpat veselības ministrs skaidroja, ka ierobežojumu mīkstināšanai ir ne tikai tiešais efekts, proti, to ietekme uz epidemioloģisko situāciju, bet arī netiešais efekts - tas, kā sabiedrība uztver valdības lēmumus par atvieglojumiem. Līdz ar to, ministra vērtējumā, pašreizējais sabiedrības redzējums par valdības rīcību Covid-19 krīzes pārvaldīšanā ir saistīts ar faktu, ka Ministru kabinets nav spējis vienmēr "runāt vienā balsī" un tas nav vienmēr bijis konsekvents.
Tādēļ, pēc Pavļuta sacītā, šobrīd nepieciešama saprotama un konsekventa rīcība no valdības puses. "Līdz ar ko ir tikai viena atbilde uz to, kā turpmāk rīkoties - ir sapratīga, konsekventa uzvedība no valdības puses, un tieši tāpat ar šādu uzvedību mēs varam atbalstīt sabiedrību saprātīgi, piesardzīgi rīkoties savā ikdienas dzīvē," skaidroja ministrs.
(papildināta visa ziņa)