Finanšu ministrija (FM), atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūlija beigās izplatīja relīzi ar ļoti optimistisku virsrakstu – ekonomikas izaugsme šogad otrajā ceturksnī strauji atjaunojusies. Proti, ka, ekonomikai atgūstoties no Covid-19 krīzes un mazinoties slimības apkarošanai noteiktajiem ierobežojumiem, Latvijas IKP šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, palielinājies par 10,3%. Savukārt salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP palielinājies par 3,7%, uzrādot ļoti spēcīgu izaugsmes atjaunošanās tempu. Tomēr šķiet, IKP nav tas rādītājs, kurš parāda reālo situāciju tautsaimniecībā kopumā un arī dažādās jomās atsevišķi. Kā uzņēmēji skatās uz šo valdības optimismu? Varbūt labo rādītāju iemesls vairāk meklējams sekmīgos eksporta rādītājos?
Paudīšu personīgu viedokli. Skatoties pasaules kontekstā – jā, joprojām dzīvojam tādā bagātnieku klubiņā, bet šajā klubiņā esam vieni no nabadzīgākajiem. Un galvenie aspekti ir – protams, mums ir daudz talantīgu uzņēmēju, darbinieku un arī valsts pārvaldē strādājošo, taču, vidēji skatoties, salīdzinot ar bagātākajām valstīm, esam daudz neproduktīvāki, tādēļ neradām pietiekami lielu pievienoto vērtību, lai varētu maksāt lielas algas, lielus nodokļus. Otra lieta, kur mēs atpaliekam, pat skatoties Baltijas valstu kontekstā, – eksportā. Vietējais tirgus ir mazs, un, ja mums nav lielas eksporta ekspozīcijas, nespējam nopelnīt pietiekami daudz. Tādēļ jāturpina palielināt gan preču, gan pakalpojumu eksporta apjomu un visām šīm precēm un pakalpojumiem jābūt ar pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību. Ja tu pārdod preci par iespējami lielāko cenu, tu vari maksāt gan lielākas algas, gan arī investēt attīstībā.
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 10. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!