Meklējot iemeslus, kāpēc tā, jāatceras 2014. gada notikumi. Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimu. Uz to reaģējot, ES un citas rietumvalstis noteica pret Krieviju vērstas sankcijas. Drīzumā sekoja Krievijas embargo daudziem ES un vēl vairāku rietumvalstu pārtikas produktiem. Turklāt sašutums par Krimas okupāciju ne tikai ekonomiski, bet arī psiholoģiski pasliktināja Maskavas attiecības ar daudzām valstīm, un ne tikai ar rietumvalstīm klasiskajā izpratnē. Tas, ka akcents no ekonomiskās draudzības ar Krieviju pārvirzījies uz draudzību ar Ķīnu, pamanāms pat Baltkrievijā.
Kas attiecas uz situāciju tieši Latvijā, vērojams, ka jau ilgāku laiku gan Satiksmes ministrijas, gan transporta un tranzīta jomas pārstāvji uzsver – pa dzelzceļa sliedēm, pa kurām savulaik virzījās Krievijas kravas, jau vestas un nākotnē, visticamāk, brauks Ķīnas konteinerkravas. Bieži tiek akcentēti arī pārtikas ražošanas jomā redzamie panākumi, ar produkciju no Latvijas nostiprinoties Ķīnas tirgū.
Jāņem gan vērā, ka sadarbībā ar Krieviju problēmas radīja arī rubļa vērtības kritums, kas atstāja iespaidu uz sankciju tieši neskartām nozarēm. To vidū bija gan vieglā rūpniecība, gan tūrisms, jo Latvijā un citās eirozonas valstīs, piemēram, Somijā, būtiski mazinājās Krievijas tūristu skaits. Un atkal – vietā nāk Ķīna, respektīvi, tūristi no Ķīnas. Pagājušajā nedēļā to atzina Somijas ārējās tirdzniecības un attīstības ministrs Kajs Mikenens, savukārt Latvijas Ekonomikas ministrijas pārstāvis Gatis Silovs uzsvēra, ka tūrisma jomā jāstrādā "pie Ķīnai draudzīga koncepta ieviešanas Latvijā un jaunu tiešo reisu uz Āziju atvēršanas".
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) vēsta, ka 2017. gada novembrī tirdzniecībā ar tā dēvētajām trešajām valstīm Latvijai visapjomīgākā sadarbība bija ar Krieviju. Ārlietu ministrija, atsaucoties uz CSP, informē, ka pērn 1. pusgadā Ķīna ierindojās 12. vietā Latvijas ārējās preču tirdzniecības partneru vidū. Taču, kas zina, kāda būs statistika pēc gadiem pieciem?
Filozofiskā aspektā secināms, ka mūsdienās princips "ikvienu, kas demonstrē varaskāri, aizstāj ar citu" valda arī starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās.
Ekonomists 2000