Formāli par pēdējo (un pašu vērienīgāko no visām līdz šim notikušajām) sadursmju cēloni kļuva Pakistānas talibu (kustības Tehrik-i-Taliban Pakistan) sarīkots pret Pakistānas militārpersonām vērsts terora akts, par atbildi uz kuru kļuva Pakistānas triecieni pa objektiem Afganistānā. Šo rīcību pamatojot gan ar to, ka Tehrik-i-Taliban Pakistan kaujinieki regulāri rod patvērumu pie domubiedriem Afganistānā, no kuras teritorijas rīko savus uzbrukumus, gan ar apgalvojumu par šīs kustības saistību ar Indiju, Pakistānas galveno ģeopolitisko pretinieci.
Faktiski konflikta saknes tikmēr ir daudz dziļākas un meklējamas vēl XIX gadsimta beigās britu novilktajā t. s. Duranda līnijā, kura sadala divās – Pakistānas (toreiz vēl Britu Indijas) un Afganistānas – daļās puštunu apdzīvotās zemes. Neviena Afganistānas valdība šo līniju nekad nav atzinusi. Savukārt ideja par puštunu valsti jeb Puštunistānu ir ļoti spēcīga robežas abās pusēs, un iemieso šo ideju talibi. Kuri ir pirmkārt jau etnisko puštunu kustība.
Sava veida ironija ir, ka Pakistāna, kura gadu desmitiem atbalstījusi talibus – vispirms kā vienu no spēkiem, kas cīnījās pret padomju karaspēku un tā atbalstīto Afganistānas valdību, bet pēc tam – lai iegūtu "stratēģisko dziļumu" pret Indiju –, pakāpeniski ir nonākusi situācijā, kurā tās ilgstoši atbalstītais spēks vēršas pret pašu Pakistānu.
Cits jautājums, ka liela mēroga karš starp abām pusēm jebkurā gadījumā ir maz ticams – kā talibiem, tā Pakistānai ir smagas ekonomiskās problēmas, kā arī jo īpaši Islāmābādai netrūkst citu iekšpolitisko domstarpību. Tāpat Ķīna, kurai ir lielas investīcijas Pakistānā un intereses Afganistānas resursos, šādos gadījumos tradicionāli steidzas uzņemties vidutāja lomu. Pekinai ir svarīgi, lai abās šajās valstīs valdītu stabilitāte, kas nepieciešama tās infrastruktūras projektiem. Tajā pašā laikā apšaudes uz robežas un Pakistānas uzlidojumi Tehrik-iTaliban Pakistan bāzēm Afganistānā acīmredzami kļūst par jaunu realitāti.
Savukārt tas, vai šis konflikts tā arī paliks tikai robežsadursmju līmenī vai arī tālākā perspektīvā iegūs ievērojami lielākus mērogus, tikmēr ir atkarīgs vienlaikus kā no kopējās situācijas reģionā, kura acīmredzami strauji degradējas, pirmkārt karadarbības Irānā dēļ, tā arī iekšējās situācijas Pakistānā. Kuru tāpat ir grūti nosaukt par stabilu.