Oficiāli sankcijas atjaunotas ar mērķi panākt tā dēvētās kodolvienošanās pārskatīšanu, no kuras ASV vienpusējā kārtā izstājās šā gada 8. maijā. Vienlaikus, raugoties pēc būtības, kā prasības pārskatīt kodolvienošanos, tā atjaunotās sankcijas pret Irānu ir ne tik daudz ASV, kā tās tuvākās sabiedrotās reģionā Izraēlas interesēs. Izraēlas un Irānas attiecības jau ilgstoši ir saspīlētas, un ebreju valsts ne bez iemesla uzskata Irānu par lielāko draudu savai drošībai.
Būtisks faktors ir arī novembrī gaidāmās starpvēlēšanas ASV, kuru gaitā tiks pārdalītas visas 435 vietas pārstāvju palātā un 33 vietas – Senātā. Vēlēšanu likme ir augsta, jo demokrātu uzvaras gadījumā parādīsies reāla iespēja sākt impīčmenta procedūru pret ASV prezidentu Donaldu Trampu, savukārt republikāņu uzvara palielinās Trampa iespējas pretendēt uz otru prezidentūras termiņu. Nodrošināšanās ar ASV ietekmīgās ebreju kopienas atbalstu sekmē tieši Trampa mērķu sasniegšanu.
ASV un jo īpaši Izraēla arī noskaņotas optimistiski, uzskatot, ka Irāna vai nu būs spiesta drīzumā sēsties pie sarunu galda, vai arī iedzīvotāju neapmierinātība ar ekonomisko stāvokli novedīs pie režīma krišanas.
Tomēr jāatceras, ka sankcijas pret Irānas teokrātisko režīmu pastāv jau gandrīz četrdesmit gadu garumā, tomēr reālus draudus ājatollām tās tā arī nav radījušas.
Tajā pašā laikā ASV vienpusējā politika ir izraisījusi plašu neapmierinātību Eiropas Savienības (ES) vadošajās valstīs – ES turpina atbalstīt kodolvienošanos, savā teritorijā bloķējot ASV sankcijas. Nespēja nodrošināt rietumvalstu vienotu nostāju savukārt nav laba ziņa Vašingtonai, jo pat labākajā gadījumā liecina par ASV autoritātes ievērojamu kritumu, vienlaikus iezīmējot šķelšanos kolektīvajos rietumos.
Tāpat ASV pagaidām nav izdevies panākt, ka lielākie Irānas naftas patērētāji – Ķīna un Indija, kā arī Turcija, atsakās no šīs naftas iegādes sankciju ietvaros. Šie centieni tikai pasliktinājuši ASV attiecības ar šīm valstīm. Īpaši jūtīgs ir Indijas jautājums, jo šo valsti ASV cenšas padarīt par vienu no saviem stratēģiskajiem partneriem Āzijā. Šo un vēl citu iemeslu dēļ pastāv ticama iespēja, ka Irānas kapitulāciju sagaidīt tā arī neizdosies, lai gan jāatzīst, ka Trampa komanda vismaz iekšpolitikā Teherānas kārti ir izspēlējusi veiksmīgi.
Tavs vārds
Meždunarodnijs