Atbilžu meklēšanas vietā konference pārvērtās par sava veida tribīni, no kuras kolektīvie Rietumi apsūdzēja Krieviju un daļēji arī Ķīnu esošās pasaules kārtības graušanā, kā arī solīja ar labu vai ļaunu, taču panākt it īpaši Maskavas atgriešanos Rietumiem ierastajā spēles laukumā. Paralēlās sižeta līnijas ietvaros ASV konferences laikā centās saukt pie kārtības, paklausības un finanšu disciplīnas Ziemeļatlantijas alianses Eiropas dalībvalstis ar Vāciju priekšgalā, pie viena cenšoties tās atrunāt no ekonomiskās sadarbības ar Ķīnu un Krieviju.
Abos gadījumos šāda notikumu attīstības gaita bija vairāk nekā prognozējama, un, ja kas arī spēja izraisīt interesi, tad vienīgi atsevišķas nianses, ieskaitot atsevišķu konferences dalībnieku izteikumu mērenības vai radikālisma pakāpi. Tieši tāpat prognozējams bija arī iznākums – procesu galvenie dalībnieki palika katrs savos ierakumos.
Tomēr, lai kādas arī nebūtu pretrunas NATO iekšienē, tajā pašā laikā kolektīvie Rietumi lielā vienprātībā ignorē faktu, ka viņu izveidotā un viņiem izdevīgā pasaules kārtība de facto ir beigusi pastāvēt, savukārt atdzimušās Eirāzijas lielvaras pat necenšas slēpt plānus atjaunot ietekmi teritorijās, kuras tās uzskata par "savām", lai arī izmantojot atšķirīgas metodes.
Kopumā lielvaru sāncensība jau rit pilnā sparā, un, kā atzina Minhenes drošības konferences organizatori, nākotnē tā tikai pieņemsies spēkā. Uz šāda fona jau faktiski ir pārstājušas darboties daudzas starptautiskās organizācijas, ieskaitot Apvienotās Nācijas, jo lielvaras to lēmumus neuzskata par sev saistošiem. Tieši tāpat pārstāj darboties divpusējie un daudzpusējie līgumi visdažādākajās, ne tikai drošības jomās, un tas viss kopā pietuvina varbūtību, ka jau drīzā nākotnē lielvaru savstarpējās attiecības tiks skaidrotas, nerēķinoties vispār ne ar kādiem noteikumiem.
Uz šāda fona arī Minhenes drošības konference nespēja pietuvināt dialoga starp lielvarām par jaunu pasaules kārtību sākšanos. Tajā pašā laikā sasniegums ir jau pats fakts, ka tiek atzīta kā lielvaru sāncensība, tā dialoga un jaunu spēles noteikumu nepieciešamība. Domājams, ka agrāk vai vēlāk, taču tas ļaus nonākt arī līdz dialogam. Kaut vai tāpēc, ka vienīgā iespējamā alternatīva ir vairāk nekā pesimistiska.
Kapteinis Šmiguns