Neaplikt ar muitas nodokļiem elektroniskās pārraides (pārrobežu datu plūsmas) PTO dalībvalstis vienojās vēl 1998. gadā. Tiesa, vienošanās nebija galīga – tika noteikts moratorijs, kas tika regulāri pagarināts, jo tā esamība bija viens no pašiem būtiskākajiem interneta kā globālas telpas attīstību nodrošinošiem faktoriem.
Tajā pašā laikā pagarināšana reizi no reizes kļuva sarežģītāka, pieaugošam skaitam nozīmīgu nerietumu valstu uzskatot, ka vienošanās liedz tām gūt nodokļu ieņēmumus no digitālā importa un kavē vietējo informācijas tehnoloģiju sektoru un ar to saistīto industriju attīstību. Kamerūnā šis pretrunu vadzis lūza un moratorijs pagarināts netika. Oficiāli pagarināšanu bloķēja Brazīlija un Turcija (PTO lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama vienprātība), lai gan faktiskais pretinieku skaits bija jūtami lielāks.
Sākotnēji fakts, ka moratorijs ir beidzis pastāvēt, problēmas, protams, neradīs, taču ilgtermiņā tas iezīmē fundamentālas izmaiņas globālajā digitālajā vidē, kas skars gan lielos tehnoloģiju milžus, gan ierindas patērētājus. Tostarp valstis tagad var sākt pēc saviem ieskatiem klasificēt elektroniskās pārraides – no programmatūras atjauninājumiem līdz video straumēšanai – un piemērot tām muitas tarifus.
Pašlaik nav vienota globāla standarta, kā izmērīt un aplikt ar nodokļiem datus, un bieži vien nav arī vienprātības, par ko vispār uzskatāmi tie vai citi dati – par digitālu preci vai pakalpojumu. Tas paver plašas iespējas dažādiem traktējumiem, kā arī kontroles mehānismu un digitālās infrastruktūras uzraudzības ieviešanai, kas attiecīgi ietekmēs gan datu pārraides ātrumu, gan lietotāju privātumu un tēriņus.
Raugoties plašāk, nespēja panākt vienošanos par jautājumu, kas trīs gadu desmitus ir bijis digitālās ekonomikas stūrakmens un viens no galvenajiem globalizācijas simboliem, liecina gan par dramatisku PTO rīcībspējas kritumu, gan par minētās globalizācijas beigām, gan to, ka pasaule pāriet no globālas sadarbības uz reģionālu bloku politiku. Kamēr rietumvalstis mēģinās saglabāt beznodokļu režīmu vismaz savā starpā, vadošās nerietumu valstis veidos savas digitālās muitas un alianses, neatgriezeniski mainot to internetu, kādu mēs zinājām kopš deviņdesmito gadu beigām.