Pārspīlētu baiļu varā

Protams, Lielbritānijas vēlme pamest Eiropas Savienību, līdz ar to potenciāli mazāk pārdalāmas fondu naudas nevar palikt bez uzmanības valsts ekonomikas plānošanas procesos. Tomēr izdarīt spriedumus, ka mazāka fondu nauda pēc Brexit vai dzīvošana vispār bez tās līdzināsies apokalipsei, maigi sakot, būtu visai pāragri. 

Par to zināmā mērā liecina arī mūsu valsts tautsaimniecības skaitļi, turklāt šajā gadījumā ne tik daudz svarīgs ir tas, cik tieši naudas ir piesaistīts, bet gan tas, kā šo fondu līdzekļi maina valsts ekonomiskās izaugsmes ātrumu. Kā liecina Finanšu ministrijas informācija, pēc provizoriskiem aprēķiniem ES fondu līdzekļu apguve pagājušajā gadā veicinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes paātrināšanos par 1,3 procentpunktiem. Tā ir nepilna trešdaļa no 4,5% vērtās pagājušā gada ekonomiskās izaugsmes. Tātad paliek vēl 3,2 procentpunktu kāpums uz citu faktoru rēķina. Un tie ir saistīti ar strauju ražošanas un eksporta pieaugumu, kā arī ārvalstu tirgos nopelnītās naudas tērēšanu, kas cita starpā veicina izaugsmi tādās nozarēs kā tirdzniecība un iepriekš daudz cietusī būvniecība.

To, ka bez lielām ES fondu investīcijām ir iespējams noturēt izaugsmi, visai uzskatāmi liecina arī 2016. gads, kad pāris procentu vērtais kāpums bija saistīts tieši ar ražotāju panākumiem ārvalstīs un izaugsme bija lēna ne tikai tāpēc, ka pārtrūka fondu naudas plūsma, bet arī tāpēc, ka globālā pieprasījuma pieaugums pirmajos ceturkšņos bija visai neizteiksmīgs. Savukārt šogad globālā konjunktūra ir laba, līdz ar to arī tā ekonomikas daļa, kas nav tieši saistīta ar fondu apguvi, turpinās augt.

Protams, iespēju, ka pēc fondu apguves perioda beigām Latvijas tautsaimniecība "noklāsies", izslēgt pilnībā nevar.

Tas var notikt, ja fondu naudas radītais būvniecības bums būs tik izteiksmīgs, ka celtniecības vajadzībām veicinās darbinieku pārpirkšanu no citām nozarēm, piemēram, rūpniecības. Noteikti pastāv iespēja, ka, beidzoties būvniecības  un citu ar patēriņu saistīto nozaru kāpumam, ražojošais sektors kadru trūkuma un samērā neliela īpatsvara dēļ kopējā IKP struktūrā vairs nespēs kompensēt radušos ekonomisko disbalansu un tautsaimniecība piedzīvos lejupslīdi. Tomēr šādu scenāriju ir iespējams ierēķināt jau tagad un censties nākotni pakārtot tā, lai dzīve bez fondiem neizvērstos par košanu pirkstos.