Minētā publikācija ir dažas dienas iepriekš laikrakstā The New York Times (NYT) publicētā ASV prezidenta Džo Baidena raksta Ko Amerika darīs un nedarīs Ukrainā (What America Will and Will Not Do in Ukraine) interpretācija. Šā raksta ietvaros, jāatgādina, tika solīts turpmāks vērienīgs atbalsts Ukrainai, ieskaitot mūsdienīgu ieroču sistēmu piegādes, kā arī jaunas sankcijas pret Krieviju, vienlaikus atzīstot, ka izeju no konflikta, visticamāk, nāksies meklēt diplomātiskā ceļā un ka ASV un arī citas rietumvalstis vēlas, lai Kijivas pozīcijas, atjaunojoties sarunām, būtu iespējami spēcīgākas (ar piebildi, ka šāda lēmuma pieņemšana atrodas tikai un vienīgi Ukrainas rokās). Atsevišķi tika uzsvērts, ka, kamēr ASV vai to sabiedrotās nav piedzīvojušas tiešu uzbrukumu, rietumvalstis karadarbībā Ukrainā tieši neiesaistīsies.
Atbilstīgi Ignatija viedoklim ASV prezidenta vārdi nozīmē, ka Vašingtona pāriet pie fāzes, kad karu Ukrainā ir nepieciešams ierobežot un novest līdz kādam fiksētam stāvoklim, uz salīdzinoši ilgu laiku iezīmējot tā kontūras. Tostarp arī tādēļ, ka "ir iemesls cerēt, ka draudu, kas nāk no Krievijas un tās kā globāla spēlētāja, iespējas jau ir strauji samazinājušās". (Kas ASV un, protams, ne tikai ASV tiek uzskatīts par ļoti svarīgu faktoru.) Raksta ietvaros tiek vilktas līdzības ar Korejas kara iznākumu, kad tika noslēgts pamiers un izveidota demilitarizēta zona, bet miera līguma nav joprojām, īpaši uzsverot Dienvidkorejas ekonomiskos panākumus. Kā vēl viena līdzība minēts britu iebrukums neatkarību pasludinājušajās ASV 1775. gadā, kad kolonistiem "pēc nežēlīga astoņus gadus ilga strupceļa" izdevās gūt uzvaru, "galvenokārt britu noguruma un franču iejaukšanās dēļ".
Minētā publikācija ne tuvu nav vienīgā, kurā pausti līdzīgi uzskati. Un, lai arī šādi noskaņojumi nav dominējoši rietumvalstīs, tie kļūst aizvien redzamāki, ieilgstot karam Ukrainā un vēršoties plašumā globālās ekonomikas problēmām. Viedokļu par kompromisu iespējamību izplatīšanās savukārt neveicina vēlmi turpināt Ukrainas atbalstīšanu, turklāt brīdī, kad tai atbalsts, it īpaši bruņojuma piegādes, ir nepieciešams, iespējams, vairāk nekā jebkad kopš Krievijas iebrukuma sākuma.