Lai arī Ukrainas amatpersonas atbildību par šo incidentu, tāpat kā par iepriekšējiem pret Ukrainas rietumu poļiem vērstiem incidentiem, nekavējoties uzvēla Krievijai, norādot, ka Maskava ir vienīgā, kas ieinteresēta sarežģīt Polijas un Ukrainas attiecības, pastāv aizdomas, ka versijai par Kremļa aģentiem Ukrainas rietumos īsti netic nedz viena, nedz otra puse. Ukraiņu un poļu attiecības, kuras vēsturiski tāpat vienmēr ir bijušas ļoti sarežģītas, papildus aizēno radikāli atšķirīgā attieksme pret ukraiņu nacionālistu darbībām Otrā pasaules kara laikā, tostarp tā dēvēto Volīnijas slaktiņu, kā arī Stepanu Banderu un postmaidana Ukrainas varoņiem. Un – tolerantākā sabiedrības daļa cenšas šos jautājumus apiet vai izlikties nemanām, turpretim abu pušu nacionālradikāļiem tā ir pateicīga vide dažādu aktivitāšu izvēršanai.
Pie tam šķiet, ka visu līmeņu Ukrainas amatpersonu gatavība sasaistīt šādus gadījumus ar Kremļa aģentiem noved tikai pie incidentu skaita pieauguma. Pat ja kāda daļa no tiem arī ir uz Krievijas sirdsapziņas, tā pavisam noteikti nav Krievija, bet gan ukraiņu radikālie nacionālisti, kuri atklāti aicina "nolikt pie vietas" poļus. Tomēr, tā kā varas iestādes nevēlas vērsties pret radikālajām organizācijām, gan šādi aicinājumi, gan nacionālistu iespējamā saistība ar incidentiem paliek neizmeklēta. Lieki piebilst, ka šāda attieksme tikai iedvesmo radikāļus uz jauniem "varoņdarbiem". Taisnīguma labad jānorāda, ka arī Polijas varas iestādes un iedzīvotāji uz likumpārkāpumiem, kas vērsti pret ukraiņu viesstrādniekiem, raugās caur pirkstiem, bieži vien izliekoties tos nemanām.
Rezultāts ir aizvien biežāki agresijas gadījumi pret ukraiņu viesstrādniekiem Polijā un tieši tāpat pieaugošs pret poļiem vērstu incidentu skaits Ukrainas rietumos, turklāt soda sankcijas visbiežāk neseko. Uz šāda fona pastāv reāla iespējamība, ka kāds no konfliktiem agri vai vēlu beigsies ar cilvēku bojāeju, kas būs visīstākā Pandoras lādes atvēršana un lieliska dāvana Maskavai. Kopējā situācija Ukrainas ekonomikā, iekšpolitikā utt. jau tāpat ir ļoti smaga, un ir maz šaubu, ka atklāta sanīšanās ar Poliju var kļūt par to salmiņu, kas noved pat pie valsts sabrukuma.
Lai izvairītos no šādām neiepriecinošām nākotnes perspektīvām, domājams, abām pusēm, bet galvenokārt tomēr Ukrainai, būtu jāieslēdz atpakaļgaita un jāpārskata attieksme pret jaunāko laiku vēstures jautājumiem, kā arī jāmēģina atrast kādus kopsaucējus un izlīgumu par šiem jautājumiem attiecībās ar Poliju. Tieši tāpat ir nepieciešams objektīvi izmeklēt līdzšinējos incidentus, lai cik ļoti amatpersonām arī gribētos nevērsties pret nacionālistiem, pie kam tieši Ukrainai tas ir daudz svarīgāk nekā Polijai, jo ilgtermiņā Kijeva riskē zaudēt daudz vairāk par kaimiņiem, it īpaši, ja runa ir par integrāciju apvienotajā Eiropā.
Gudrinieks
Hmm
Smējējs