Šāds iznākums arī bija prognozējams, jo daļa dalībvalstu ar Spāniju un Franciju priekšgalā pirms tikšanās prasīja pārskatīt ES enerģētikas politiku, kamēr citas (tajā skaitā arī Latvija) ar Vāciju priekšgalā pieturējās pie nostājas, ka energoresursu cenu kāpumu ir izraisījuši globāli faktori un tas nav iemesls politikas pārskatīšanai. Pie tam rosinātas tika ne jau kādas fundamentālas izmaiņas tā saucamajā zaļajā kursā, bet vienoti ES mēroga gāzes iepirkumi un atomenerģētikas ieskaitīšana zaļo enerģijas avotu sarakstā.
Īstermiņa rezultāti savukārt ir tādi, ka energoresursu cenu kāpuma sekas iedzīvotājiem un uzņēmumiem nāksies mazināt pamatā dalībvalstīm – ar atbalsta maksājumu, subsīdiju un nodokļu atlaižu palīdzību. Tāpat Eiropas Komisijas (EK) līmenī ir solīts veikt izmeklēšanu par gāzes piegādātāju (ar mājienu Krievijas Gazprom virzienā) darbībām, pēdējiem nesteidzoties ar papildu gāzes piegādēm Eiropai. Ilgtermiņā EK tikmēr aicina vēl centīgāk pāriet uz atjaunojamajiem enerģijas avotiem, īstenot energotaupības pasākumus un diversificēt gāzes importu.
Kā labi noprotams, pārliecinošs vairākums apspriežu dalībnieku izvairījās pieminēt, ka enerģētiskās krīzes Eiropā galvenais cēlonis varētu būt nepārdomātas darbības, īstenojot pāreju uz atjaunojamo enerģētiku. Tādi jautājumi kā tehnoloģiju neesamība stabilu enerģijas no atjaunojamajiem avotiem piegāžu nodrošināšanai, kompensējošo jaudu, galvenokārt ogļu spēkstaciju, pārsteidzīga likvidēšana, gāzes tirgus specifikai neatbilstoša šī tirgus liberalizēšana un vēl virkne citu tika centīgi apieti. Tostarp ignorējot kuplu skaitu pašu eiropiešu veiktu nopietnu pētījumu, kuros secināts – pārejas uz atjaunojamo enerģētiku plānus nepieciešams pārskatīt un samērot ar reālajām iespējām.
Plānu pārskatīšana tikmēr nav gaidāma, jo galvenais zaļā kursa cēlonis ir ne jau klimata pārmaiņas, ar kurām šis kurss tiek pamatots, bet gan Eiropas centieni pārtraukt apburto energodeficīta loku un pašai sākt diktēt spēles noteikumus. Un, kamēr pastāvēs kaut teorētiskas iespējas sasniegt šo, raugoties pēc būtības, ģeopolitisko mērķi, turpināsies arī forsēta zaļā energopāreja. Pat neraugoties uz to, ka viens no rezultātiem ar augstu ticamības pakāpi būs arī jaunas un vēl vērienīgākas enerģētiskās krīzes, par kurām nāksies maksāt ikvienam patērētājam.