Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga
Polijas sabiedrības attieksme pret Ukrainā notiekošo kļūst aizvien negatīvāka

Neizrunātās vēstures lāsts

Pagājušajā nedēļā Polijas Senāts apstiprināja izmaiņas likumā par Nacionālās atmiņas institūtu. Ja likuma gala redakciju parakstīs arī Polijas prezidents Andžejs Duda, kurš ir paudis atbalstu izmaiņām, turpmāk tiem, kuri pieminēs "poļu nāves nometnes" vai Polijas līdzdalību nacistiskās Vācijas noziegumos, kā arī noliegs Volīnijas slaktiņu vai arī atbalstīs šīs zvērības sarīkojušo ukraiņu nacionālistu ideoloģiju, draudēs līdz trim gadiem ilgs cietumsods.

Tās likuma izmaiņas, kas attiecas uz "poļu nāves nometnēm", gan ir izraisījušas pretrunīgu reakciju Izraēlā un ASV, kuras paudušas bažas, ka jaunās normas var ierobežot runas brīvību par holokaustu, kā arī novest pie faktu noklusēšanas par atsevišķu poļu līdzdalību ebreju slepkavībās nacistiskās okupācijas laikā. Tiesa, Polijas amatpersonas šādus faktus nekad nav noliegušas, un arī

nevēlēšanās pieļaut, ka nacistiskās Vācijas okupētajā Polijā izveidotās nāves nometnes tiek dēvētas par "poļu nāves nometnēm", ir pilnībā saprotama.

Nav šaubu, ka arī Latvijā nevienam nešķistu pieņemama Salaspils pārtapšana par "latviešu nāves nometni".

Nesalīdzināmi vētraināk uz izmaiņām tikmēr reaģēja Ukrainas politiķi un varas iestādes. Ukrainā organizācijas un vēsturiskās personības (Ukrainas Nacionālistu kustība, Ukrainas Sacelšanās armija, Stepans Bandera utt.), kuras Polijā tiek vainotas 1943.–1944. gada genocīdā pret poļiem Volīnijā, Austrumgalīcijā un mazākā mērā citos mūsdienu Ukrainas reģionos, kā arī virknē citu noziegumu, ir oficiāli atzītas par nacionālajām varonēm, kā arī cīnītājām par Ukrainas neatkarību. Savukārt Volīnijas slaktiņš, kura gaitā tika nogalināti ap 100 tūkstošiem poļu, pamatā tiek klasificēts kā etniskais konflikts un "atsevišķi gadījumi", norādot, ka etnisko sadursmju laikā gājuši bojā arī 10–20 tūkstoši ukraiņu.

Šajā gadījumā gan pastāv vēl kāda nianse. Līdz pat nesenam laikam oficiālā Varšava necentās aktualizēt Volīnijas slaktiņu, pat neraugoties uz plašajām diskusijām sabiedrībā, kuras sākās pēc komunistiskā bloka sabrukuma. PSRS pastāvēšanas laikā problēma tika noklusēta "tautu draudzības vārdā", un tā arī netika izvērtēta. Plaša spektra sadarbības vārdā par jautājumu bija pieņemts runāt klusinātos toņos, tam netika dots viennozīmīgs vērtējums, bet tagad šāda nostāja ir novedusi pie tā, ka Polijas sabiedrības attieksme pret Ukrainā notiekošo kļūst aizvien negatīvāka, un politiķi nevar nereaģēt. Un, ja netiks atrasts kāds kompromiss, bet pagaidām nekas neliecina par vēlmi tādu meklēt, abu kaimiņvalstu attiecības turpinās pasliktināties.

Top komentāri

vienpusējs raksts
v
Raksta autors aizmirsa piebilst, ka poļi pret ukraiņiem kara laikā nebija ne par kripatu labāki un pēc 1945. gada Polija veica etniskās tīrīšanas un deportēja uz Staļina valsti visus ukraiņus, kas vēl atradās tās teritorijā. Šis likums neveicinās vēsturisko izlīgumu, jo abas puses ir sašmucējušās.
Edge
E
Ļoti saprātīgs Polijas varnešu gājiens pašreizējā situācijā, kad Polijā ierodas tūkstošiem un tūkstošiem ukraiņu viesstrādnieku. Ir skaidri jānorāda viesstrādniekiem viņu vieta, nedrīkst pieļaut kādu svešu nacionālistu ideoloģijas paušanu. Demokrātija nav anarhija!
reptilis
r
Visdīvainākie savienojumi - Turcija un Grieķija NATO sabiedrotie....vajadzēja sagraut Dienvidslāviju ,lai pēc tam iestātos ES ...
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē