Tieši Tallink te vērts pieminēt tāpēc, ka tas nav diskutabls biznesa projekts, kam, visticamāk, būtu grūtības arī tad, ja nesāktos Covid-19 krīze. Tallink Grupp akcijas ir kotētas Tallinas biržā un Helsinku biržā un, kā vēsta LETA, piemēram, 20. aprīlī Baltijas biržās lielākais apgrozījums bija tieši ar Tallink Grupp akcijām. Pērn ar kompānijas kuģiem kopumā visos tās maršrutos ceļoja gandrīz 9,8 miljoni pasažieru, un pirms Covid-19 krīzes kompānija nodrošināja darba vietas vairāk nekā 7400 darbiniekiem dažādās valstīs.
Situācija ar Tallink apliecina to, ka diemžēl gan politiskajā vidē, gan mūsu sabiedrībā dominē īstermiņa domāšana. Patlaban jebkāda ceļošana ir pasludināta par ārkārtīgi nepopulāru. Cilvēki, kuri ar repatriācijas reisiem atgriežas Latvijā, nereti sastopas ar līdzcilvēku naidīgumu. Vietējie uzņēmumi, kuri piesakās darbinieku nosūtīšanai komandējumos uz ārzemēm, izjūt sabiedrības neizpratni. Tūrisma industrijai – sākot no tūrisma aģentiem un tūroperatoriem līdz viesnīcām – tiek veltītas replikas, ka šī nozare jau ir tikai tāda dekoratīva "rotaslieta", nevis ekonomikai eksistenciāli svarīga joma. Taču šāda attieksme nav stratēģiski gudra, domājot ilgtermiņā. Ātrāk vai vēlāk Covid-19 krīze beigsies, un būs jāmeklē veidi, kā atjaunot ekonomiku. Pēc 2009. gada krīzes vairākas valstis (pat tik atšķirīgas kā Somija un Portugāle) ekonomiku stiprināja, attīstot uzņemošo tūrismu. Arī statistikas biroja Eurostat dati par kopējo situāciju Eiropas Savienībā rāda izteiktu ceļošanas pieaugumu laikā no 2009. līdz 2019. gadam ieskaitot.
Tas, ka Rīga izveidojās par spēcīgu aviosatiksmes centru, kā arī ārvalstu ceļotāju skaita kāpums Latvijā pirms Covid-19 krīzes apliecina, ka mūsu valstij ir iespējas atkal attīstīt tūrisma industriju. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai valdības politika būtu tāda, kas sekmētu tūrisma un ar to saistīto jomu "pārziemošanu" un atdzimšanu tad, kad ceļošana atsāksies, nevis tāda, kas iedzen izmisumā pat daudzus gadus veiksmīgi strādājošus uzņēmumus.
mīļā Magda:
Krējums Saldais
hmm