Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā 0 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda
Dzēsto un atgūto nodokļu summu "veiksmīgi" aizvieto jauni parādi

Nauda, kas izkūp skurstenī

Kopējais nodokļu parādu apjoms septiņus gadus (kopš 2011. gada) spītīgi turas virs viena miljarda eiro, turklāt pēdējo piecu gadu laikā – kopš 2012. gada – kā bezcerīgi neatgūstami ir norakstīti jau 1,8 miljardi eiro – nauda, kas teorētiski bijusi mūsu kopējā kasē, taču praktiski mēs neesam sajutuši pat tās smaržu. Bildi daudz cerīgāku iezīmē piedzīto nodokļu parādu apjoms, kas līdzvērtīgā periodā kopumā veido 1,9 miljardus eiro, taču kopējo situāciju tas nekādā mērā neuzlabo, jo parāda apjoms nemainās, kas nozīmē to, ka dzēsto un atgūto nodokļu summu "diezgan veiksmīgi" aizvieto jauni parādi.

Rezultātā arī pašreiz nodokļu parāds ir 1,3 miljardi eiro, no kuriem kā nepiedzenamus Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau atzinis 1,1 miljardu eiro, kurus arī nāksies norakstīt tuvākajos gados.

VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes vadītāja Santa Garanča intervijā Dienai (27.09.2017.) atzīst, ka lielāko daļu parāda veido valsts nesaņemtais pievienotās vērtības nodoklis, gan diplomātiski norādot, ka VID nav vērtējis, vai šis nodoklis Valsts kasei garām galvenokārt ir aizslīdējis tā saucamo "pēvēenšiku" nelikumīgo darbību rezultātā. Tajā pašā laikā Dienas veiktais pētījums par PVN neiekasēšanas iemesliem ļauj diezgan pārliecināti uzskatīt, ka tieši dažādu PVN ķēžu un shēmu masveidīgās darbības ir viens no galvenajiem iemesliem šā nodokļa nenonākšanai valsts budžetā.

Diena minētā pētījuma ietvaros ir runājusi ar daudziem tiesībsargājošo un citu kontrolējošo iestāžu vadītājiem, un visi kā viens ir akcentējuši, ka savas kompetences ietvaros dara visu iespējamo, lai ne tikai izskaustu jau esošos shēmotājus, bet maksimāli nepieļautu jaunu shēmu veidošanos. Savukārt uzraugi pastāvīgi atgādina par ierobežotajiem resursiem, kas viņiem neļauj pilnvērtīgi strādāt. Taču shēmu un nodokļu parādu apjoms liek izdarīt secinājumu – blēžu apkarošana neveicas vai nu nespējas vai negribēšanas dēļ. Abos gadījumos tā ir valsts pārvaldes nolaidība.

Noteikti nevēlos tagad izcelt VID kā vienīgo un galveno grēkāzi, kas būtu atbildīgs par miljardiem eiro zaudētas (varbūt pat nozagtas) nodokļu naudas, tomēr neizpratni rada jaunākais notikums, kad nevis uzraugi, bet mediji ir atklājuši kārtējo krāpšanos ar nodokļiem, un tikai tad uzraugi ierosina kriminālprocesu, lai izmeklētu iespējamos pārkāpumus.
Visticamāk, shēmotājus iedrošina tas, ka līdz šim vien retais pieķertais blēdis ir notiesāts ar reālu brīvības atņemšanu. Izvairīšanos no nodokļu nomaksas daudz efektīvāk varēs apkarot tad, kad būs reāli precedenti ar pietiekami bargiem cietumsodiem. 

Top komentāri

Un
U
Vai kvotu dalīšanu jau aizmirsām un miljonu tēriņus simtgadei?
Valsts karš pret iedzīvotājiem
V
Kādu daļu sabāzīsim cietumos, vēl kāda daļa vienkārši pametīs šo valsti. Bet par kādu naudu uzturēsim cietumus? Tāds ir jautājums.
Logičeskijs
L
Nauda, kas izkūp skurstenī, ir nevis nesamaksātā, bet izzagta jau samaksātā nauda. Valsts naudu retos gadījumos var izzagt privātpersonas, ko nevar pateikt par valsts amatpersonām. Tās zog daudz biežāk.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē