Nāk otrais velo bums

Atcerēsimies – kad nācās savilkt jostas pēc tā dēvēto trekno gadu eiforijas, ļoti daudzi tīri taupības apsvērumu dēļ pārsēdās no līzingā pirktā un, iespējams, parādu dēļ zaudētā auto uz bezizmaksu transportu – velosipēdu. To veicināja arī tas, ka ap to laiku savu biznesu bija sākuši samērā daudzi Nīderlandē lietoto velosipēdu piegādātāji, un, tā kā pieprasījums sakrita ar piedāvājumu, braukšana ar lietotu pilsētas divriteni strauji ieguva tādu kā kulta statusu, taupības faktoru atbīdot tālākā plānā. Proti, braukt ikdienas darīšanās ar divriteni (nevis tikai brīvdienās vizināties vai sporta pēc) kļuva stilīgi, un tas, ka kāds brauc ar lietotu divriteni, vairs nebija zīme, ka viņš būtu nabags, – to drīzāk uztvēra kā videi draudzīgu attieksmi. Velobraucēju skaits galvaspilsētā dažos gados pieauga pat vairākkārt.

Taču ar laiku ekonomika atlaba, materiālie apstākļi vairs tieši nestimulēja velosipēda lietošanu auto vietā, līdz ar to ikdienas riteņbraucēju skaits gan pakāpeniski auga, taču lēnāk. Jo īpaši tāpēc, ka arī veloinfrastruktūras attīstība Rīgā piestāja, lai neteiktu, ka izbeidzās vispār. Līdz šim pavasarim. Līdz nākamajai krīzei, kas nāk ne tikai ar daudzu ielu un tiltu vienlaicīgā remonta radītiem autotransporta sastrēgumiem, par ko pamatīgs "cepiens" ir jau vairākas nedēļas, bet arī ar jauna pārvietošanās veida – elektrisko skrejriteņu – masveida lietošanu.

Tam, ka remontiem slēgtas daudzas ielas un tilti, cilvēki kaut kā vēl pielāgotos, savukārt elektroskrejriteņi gan nesīs apvērsumu gan satiksmes organizācijā, gan cilvēku pārvietošanās ieradumos.

Vispirms jau tāpēc, ka atbilstoši normatīviem ar šo ātro (ir jaudas ierobežojumi, bet gan jau ne visi tos ievēros) individuālās pārvietošanās līdzekli jābrauc pa ietvi. Jo pa ielu bīstami. Loģiskāk būtu, ja brauktu pa velojoslām, taču pilsētas centrā tādu gandrīz nav. Konflikti ar gājējiem tātad neizbēgami. Un tas ir situācijā, kad šovasar pēkšņi tādu braucamrīku Rīgā būs ap tūkstoti, pēc gada – iespējams, pat divtik trīstik. Jo ir vairākas vietējās kompānijas, kas jau sniedz vai tūlīt sāks elektroskrejriteņu nomas biznesu, ienāks vēl lielie starptautiskie tīkli, tāpat daudzi šos ērtos braucamrīkus iegādājas paši.

Aizliegt nevar. Ko tas nozīmē? Vietvarai nekas cits neatliks kā beidzot sasparoties velojoslu tīmekļa marķēšanai visā pilsētas centrā. Uz autojoslu rēķina. Tas savukārt stimulēs arī velosipēdu lietošanu. Nez, Rīgas domē ar to rēķinās?