lv_ un lasot valdībā nupat apstiprināto koncepciju par elektronisko adresi.Labi atceros to laiku, kad, attaisnojot milzu summas, kas tika prasītas portāla izveidei, tā iniciatori klāstīja par plašajām elektroniskās saziņas iespējām ar valsts iestādēm un milzīgo oficiālās informācijas daudzumu, kas būšot pieejams vairākās valodās. Šodien, caurlūkojot Latvija.lv un salīdzinot ar analogiem kaimiņvalstu portāliem Lietuva.lt un Eesti.ee, rodas sajūta, ka pie mums izveidota vienīgi pieticīga, lietotājiem nedraudzīga čaula. Apakšsadaļās "samests" milzīgs skaits teksta bez jebkāda strukturējuma; vajadzīgo informāciju var atrast tikai tie, kas ieraduši lietot satura filtra rīkus un jau iepriekš skaidri zina, ko meklē. Piemēram, šobrīd pirmā ziņa sadaļā "Darba meklēšana" ir par Daugavpils jauniešu nodarbinātības organizēšanu vasarā, bet zem sadaļām "Tiesību aizsardzība" un "Uzņēmējdarbība" kā augšējā uzrādās administratīvo sodu apakšsadaļa, kurā satura vispār nav…Valdība daudz runā par nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investorus, taču atšķirībā no lietuviešu un igauņu oficiālajiem portāliem, kur publicēta pamatinformācija un tālākas norādes, mūsējais ir ārzemniekus burtiski atbaidošs. Angļu un krievu valodā pieejamās sadaļas ir vai nu tukšas, vai noved pie saraksta ar tekstiem... latviešu valodā. Tāda ir arī sadaļa ar pamācību, kā reģistrēt uzņēmumu.Ne visi Latvija.lv piedāvātie pakalpojumi reāli darbojas arī latviski. Piemēram, izmantojot mūsu valstī oficiāli ieviesto virtuālo e-parakstu vai kādu ārvalstīs sertificētu e-parakstu, nav iespējams noformēt dokumentus izmaiņu veikšanai Uzņēmumu reģistra datos. Lietotājiem tiek piedāvāts elektroniski parakstītus dokumentus sūtīt pa tiešo Uzņēmumu reģistram, izmantojot e-pastu.Kā gan citādi, ja ne kā bērnišķīgu kaprīzi uz šī fona lai vērtē jauno ideju par oficiālā e-pasta izveidi katram, kas vēlas sazināties ar valsti!? Saprotams, ka valsts institūcijām laiku pa laikam ir nepieciešamība "sadzīt rokā" gan juridiskas, gan fiziskas personas, kas nav pieejamas deklarētajā adresē, bet stipri jāšaubās, ka elektroniskas pastkastītes izveide šajā gadījumā kalpos kā panaceja.
Tāpat kā Latvija.lv, arī jaunā e-pasta vājā vieta ir
gan zemā motivācija plašam personu lokam to lietot regulāri, gan
lokāla noslēgtība. Proti, arī pēc e-pasta ieviešanas ar Latvijas
valsts oficiālajām iestādēm elektroniski sazināties varēs vienīgi
Latvijā reģistrētas fiziskas un juridiskas personas. Pārējie, tajā
skaitā uzņēmumu ārvalstu līdzīpašnieki, e-pasta adresi varēs iegūt,
klātienē vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kas
diez vai uzskatāms par uzņēmējdarbību veicinošu risinājumu.
Saprotams, ka ļoti būtiski ir nodrošināt personu datu
konfidencialitāti saziņā starp valsti un personām. Taču, ņemot vērā
jau zināmo pieredzi ar Neo un Snoudena atklātībā nodotajiem valsts
institūciju it kā sargātajiem datiem, neatstāj sajūta, ka aiz
pārspīlētajiem centieniem visu noslepenot brīžiem slēpjas
primitīvas intereses "apgūt" papildu budžetus. Un bēdīgākais, ka,
dzenoties pēc aizvien jauniem projektiem, pilnīgi novārtā tiek
pamesti savulaik cerīgi iesāktie.