Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Kuram ticēt, kuram neticēt?

Brīžos, "kad Latvijas valsts augstākās amatpersonas runā par stāvokli valstī, valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tamlīdzīgām tēmām, cik lielā mērā jūs ticat viņu teiktajam?" iedzīvotājiem jautāja pētījumu centrs SKDS. Par atbildēm sociālajos tīklos informēja SKDS direktors Arnis Kaktiņš: "31% netic nevienam vārdam, bet 41% drīzāk netic. 4% pilnībā tic, bet 18% drīzāk tic. Kopš 2020. gada decembra neticība ir pieaugusi."

Ja gandrīz trešā daļa aptaujāto norāda, ka nemaz netic valsts augstāko amatpersonu teiktajam, tas liecina par plaisu starp politisko eliti un pārējo sabiedrību. Turklāt neticētāju īpatsvara pieaugums Covid-19 pandēmijas otrajā gadā, salīdzinot ar pandēmijas pirmo gadu, ir visai iespaidīgs – no 21% līdz jau 31%. 

Ir visai iespējams, ka sabiedrības neuzticēšanos ir sekmējuši divi aspekti. Pirmkārt, gan ne visām, bet dažām amatpersonām raksturīgā pārspīlētā pašslavināšanās tādās situācijās, kad fakti norāda uz reālām problēmām. Spilgts piemērs te ir vakcinācijas pret Covid19 procesa sākums, kad savdabīgi organizētā vakcīnu iepirkuma rezultātā vakcīnu trūka, senioru un citu prioritāro grupu vakcinēšana notika haotiski, bet tā vietā, lai godīgi atzītu kļūdas, amatpersonas influenceru stilā runāja par izaicinājumu pārvarēšanu un to, cik viss brīnišķīgi. Otrkārt, neuzticēšanos varētu būt radījuši daži tiešām neloģiski ierobežojumi, no kuriem līdz šim kolorītākais piemērs bijis veikalu preču iedalījums tajās, kuras atļauts tirgot, un tajās, kuras tirgot aizliegts, kā rezultātā pircēji ar pārtikas produktu groziņiem gāja garām aizliegto preču plauktiem, bet nedrīkstēja tās iegādāties. 

Lai gan patlaban tik neloģiski ierobežojumi nav vērojami, tomēr varbūt vajadzētu novērst rindu veidošanos pie zaļajā režīmā strādājošajiem tirdzniecības centriem tur, kur notiek dokumentu un Covid-19 sertifikātu pārbaude, un pie sarkanajā režīmā strādājošajiem veikaliem, kur rindas uz ielas veidojas pircēju ierobežotā skaita dēļ. Tāpat arī diskutabla ir Latvijā pastāvošā prasība kopā ar QR kodu uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Lietuvā un vairākās citās valstīs ar šādu prasību nav nācies sastapties. 

Tomēr pastāv arī iespēja, ka to iedzīvotāju vidū, kuri vispār netic valsts augstākajām amatpersonām, ir tādi, kuri bez šaubīšanās tic sazvērestības teoriju izplatītājiem un teatrāliem politiskajiem populistiem, kas vienkārši cenšas veicināt nestabilitāti sabiedrībā vai palielināt savu elektorātu. Tādēļ, ja reiz zudusi ticība mūsu valsts amatpersonām, tad vērts būt piesardzīgiem, izvēloties citus līderus, kuriem ticēt.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē