"Lai gan daudzi uzskata, ka valsts pārvaldē nav iespējams izvairīties no birokrātijas, mums ir izdevies pierādīt pretējo," apgalvo Igaunijas eksprezidente Kersti Kaljulaida.
Tātad mūsu Baltijas kaimiņvalsts pret birokrātiju cīnās, attīstot digitālos risinājumus. Uz šāda fona Latvijas augstāko amatpersonu pavēles formā paustais vēstījums valsts pārvaldes darbiniekiem: "Visi ātri uz darba kabinetiem Rīgā!" izklausījās vecmodīgs, neracionāls un pat kļūdains, vērtējot kaut no tā skatpunkta, ko jau pirms kovidpandēmijas popularizēja Eiropas Savienības institūcijas, mudinot dalībvalstu iedzīvotājus: "Dariet digitāli!"
(Jāpiebilst, ka tiem cilvēkiem, kuri aizrāvušies ar fanošanu par ASV prezidenta Donalda Trampa metodēm, derētu atcerēties, ka ASV notiek birokrātiskā aparāta reformēšana pēc vēlēšanām, kurās mainījās politiskā vara, un tā ir pavisam cita situācija nekā patlaban Latvijā.)
Protams, Baltijas valstu iedzīvotāju digitālās prasmes ir dažādā līmenī, un itin visur – no galvaspilsētām līdz pierobežai – publiskā sektora pakalpojumiem būtu jābūt pieejamiem arī klātienē. Latvijas augstākās amatpersonas nesen centās pateikt, ka valsts pārvaldei pakalpojumi sabiedrībai ir jānodrošina arī klātienē – tam var piekrist, taču gluži tā tas komunicēts netika, un nomaļo novadu iedzīvotāju intereses vispār netika akcentētas.
Neapšaubāmi, arī Igaunija meklē optimālo variantu tam, ko saglabāt no tiem darba organizēšanas un ikdienas strukturēšanas modeļiem, kuri ienākuši līdz ar pandēmijas gadiem, un ko mainīt. Taču līdz ar nesenajiem atšķirīgajiem paziņojumiem par valsts pārvaldi Igaunijā un Latvijā kārtējo reizi ir secināms, ka mūsu ziemeļu kaimiņzeme raugās nākotnē, bet mūsu politiskā elite – ne.
Viegli uztverams, kvalitatīvi funkcionējošs un vienkārši pieejams digitālais risinājums palīdz ietaupīt laiku gan pakalpojumu sniedzējiem, gan saņēmējiem un var palīdzēt ietaupīt arī naudu, kas jātērē, piemēram, par transportu. Turklāt digitālie risinājumi optimālā variantā var mazināt, ja arī ne pilnībā novērst, subjektīvu attieksmi, kad kāds domā, ka ieies kabinetā pie valsts pārvaldes pārstāvja un sarunās vēlamo variantu.
Un vēl – valsts pārvaldei jābūt mūsdienīgai, lai to par pievilcīgu darba vidi uzskatītu jaunieši – šolaiku augstskolu absolventi. Izskatās, ka Igaunijā arī to saprot labāk nekā Latvijā.