Te gan būtu vietā ironiski atgādināt, ka pie varas esošā politiskā elite nupat demonstratīvi ignorēja daudzu nozaru asociāciju aicinājumu atlikt tās izmaiņas nodokļu jomā, kādas tika ieviestas no 1. jūlija.
Turklāt tieši par Finanšu ministrijas atrautību no realitātes Covid-19 pandēmijas laikā sūdzējušies pat tie uzņēmēji, kam nav raksturīga nepārtraukta valdības lamāšana un sevis žēlošana.
Nevar gan noliegt arī to, ka jau pirms pandēmijas vairāku nozaru, it īpaši būvniecības, organizācijas tiešām ir aktīvi iestājušās par nepieciešamību mazināt ēnu ekonomiku savā vidē.
Pret ēnu ekonomiku un tās radītu negodīgu konkurenci savā nozarē cīnījušies arī dažādu pakalpojumu jomu, piemēram, tūrisma un apsardzes, uzņēmēji.
Tomēr, kā rāda Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais pētījums, ēnu ekonomika Latvijā 2020. gadā sasniedza 25,5% no iekšzemes kopprodukta, turklāt iespaidīgākas, lai arī ne vienīgās, ēnu ekonomikas izpausmes bija aplokšņu algas un uzņēmumu neuzrādītie ienākumi.
To ņemot vērā, jācer, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.–2022. gadam īstenošanas gaitā tiks pievērsta uzmanība vēl trim aspektiem. Pirmkārt, būtu jāpilnveido atbalsta mehānismi tiem darba ņēmējiem, kuriem darba devēji piedāvā saņemt algu aploksnē un manipulē ar darbiniekiem, apgalvojot – "Citu darbu jūs neatradīsiet!". Ir svarīgi, lai darbinieki par šādu situāciju varētu operatīvi paziņot atbildīgajām valsts iestādēm un no iestāžu puses sekotu atbildes reakcija.
Otrkārt, būtu noderīga informatīvā kampaņa preču un pakalpojumu pircējiem, mudinot allaž prasīt norēķina dokumentu. Svarīgi gan, lai šī kampaņa būtu profesionāli veidota, nevis kārtējais nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanas «reklāmas projektiņš», kādus jau nācies redzēt saistībā ar pandēmijas tēmu.
Un treškārt, ir svarīgi, lai ēnu ekonomikas apkarotāji neignorētu to, ka XXI gadsimtā neoficiāli darījumi var slēpties virtuālajā vidē un ka pelēkā nauda var pārvietoties pa kriptovalūtu pasaules labirintiem, nevis tikai no aploksnes aploksnē.