Ietaupīja. Un pazemoja

Arī kaislības, kas vēl pirms dažām dienām virmoja ap Dziesmu un deju svētku biļešu, maigi sakot, apgrūtināto iegādi, nu pamazām noplok. Tie, kuri pie biļetēm tikuši, priecājas par veiksmi. Tie, kuri centās tās nopirkt, bet nespēja izstāvēt nedz īstās, nedz virtuālās rindas, palikuši bez biļetēm, toties ar aizvainojuma un piedzīvota pazemojuma sajūtu par pārinodarīto. Jo īpaši, ja redzam, ka spekulanti tikuši visiem priekšā un ieejas iespēju nācijas lielākajā kultūras pasākumā jau tirgo par četrkāršu cenu. Un tad vēl nāk ziņas, ka daļa biļešu no kasēm izceļojušas arī pa aizmugures durvīm... 

Otrdienas laikrakstā Diena vaicājām kultūras ministrei: kurš atbildēs par to haosu, ko pieredzējām? Vainīgo tā īsti neuzrādīja... Jo izskatās, ka vaina ir varbūt ne tik daudz pakalpojuma sniedzējā, kā nolīdzējā, – pasākuma rīkotāji acīmredzot kā parasti meklēja tādu biļešu tirgotāju, kurš var nodrošināt pakalpojumu lētāk, lai arī ar tām pašām problēmām kā iepriekš (internetā jau manīta Biļešu paradīzes vadītāja iepriekš sūtīta vēstule, kurā paustas bažas par gaidāmajām problēmām).

Jā, tiek teikts, ka meklējuši arī citus biļešu izplatīšanas veidus, labāki nav atrasti, bet... Katram tomēr jānodarbojas ar to, ko prot – mēs taču nesakām priekšā mājas krāsotājam, ar kādu pindzeli mums labpatiktos, ka viņš darbojas, nediktējam "pareizo" recepti veikalā nopērkamās maizes cepējam.

Arī šajā gadījumā – tieši pakalpojuma sniedzējam, nevis ministrijai vai tās struktūrām kā pasūtītājam bija jādomā, kā atrisināt tehniskās problēmas, kas var rasties brīdī, kad visi tik milzīga pasākumu kopuma biļešu kārotāji vienlaicīgi pieteiksies attiecīgajā lapā.

Proti, svarīgākais jautājums ir: vai, iepērkot pakalpojumu, valsts prasīja, lai tas tiktu nodrošināts nevainojamā kvalitātē, attiecīgi definējot, ko tas nozīmē?

Ja tā, tad Biļešu paradīzei ir jāuzņemas visa vaina par četras stundas ilgu klientu gaidīšanu pie ieslēgta datora, gaidot, kad beigs rotēt tas sistēmas "domāšanas" ripulītis un būs iespēja noformēt pirkumu. Savukārt, ja prasības bija virspusējas (ka tikai pārdod un ieskaita iekasēto naudu budžetā), tad gan, kā saka, vainīgo amatpersonu galvām jāripo. Atrunas par to, ka kvalitatīvāks pakalpojums būtu maksājis dārgāk, šajā gadījumā nevietā. Arī cilvēku nervu bojāšanai un pazemojumiem ir sava cena...