Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Trešdiena, 6. novembris
Leonards, Leons, Linards, Leo, Leonarda
Kursa maiņa nav sinonīms arī izmaiņām elites domāšanā un politiskajā kultūrā

Evolūcija revolūcijas vietā

Iepriekšējās nedēļas nogalē Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samits, kura noslēguma deklarācijā sešām bijušās PSRS valstīm – Ukrainai, Gruzijai, Moldovai, Armēnijai, Azerbaidžānai un Baltkrievijai – tika piedāvāta iespēja tuvināties ES atkarībā no reformu sekmēm tajās, pie viena uzsverot, ka pārskatāmā nākotnē šīm valstīm nav izredžu pievienoties aliansei.

Atbilstoši sākotnējai iecerei Austrumu partnerībai bija jākļūst par instrumentu, ar kura palīdzību tiks radīta stabilitātes zona pie ES austrumu robežām, ekonomiski un politiski pietuvinot minētās valstis apvienotajai Eiropai un tās standartiem. Neoficiāli netika slēpts, ka partnerību paredzēts izmantot, lai līdz minimumam samazinātu Krievijas ietekmi šajās valstīs, iekļaujot tās rietumu ietekmes zonā. Par galveno vilinājumu vajadzēja kalpot perspektīvai pievienoties ES. Pietuvināt šos mērķus savukārt varēja vai nu soli pa solim daudzu gadu, ja ne desmitgažu laikā, vai arī atbalstot radikālas izmaiņas reģiona valstu ģeopolitiskajā kursā. Tā kā pirmais ceļš ir ilgs un negarantē panākumus, priekšroka, kur tas izrādījās iespējams, tika dota otrajam variantam, tostarp arī tādēļ, ka ekonomisko un politisko problēmu pārņemtajai ES bija nepieciešams uzskatāms apliecinājums, ka apvienotā Eiropa un tās vērtības, neraugoties uz visām grūtībām, ir saglabājušas pievilcību.

Rezultātā Austrumu partnerības dalībvalstīm tika piedāvāts izdarīt viennozīmīgu politisku izvēli starp Krieviju un ES, turklāt nav iespējams noticēt, ka ES varas koridoros nesaprata – strauja izvēle par labu Briselei novedīs pie ekonomiskām problēmām šo soli spērušajās valstīs.

Tēze, ka ģeopolitisko karodziņu pārspraušana reģiona kartē neietekmēs atsevišķu partnerības dalībvalstu īpašās ekonomiskās attiecības ar Maskavu, jau sākotnēji bija labākajā gadījumā naiva.

Cita būtiska problēma izrādījās, ka kursa maiņa nav sinonīms arī izmaiņām elites domāšanā un politiskajā kultūrā, kas padara daļas partnerības valstu finansēšanu par visai bezjēdzīgu un Eiropas vēlētājiem netīkamu nodarbošanos.

Likumsakarīgi, ka arī iznākums ir apšaubāms, jo divas no proeiropeisko izvēli izdarījušajām valstīm – Moldova un Ukraina – šobrīd atrodas ekonomiskajā un politiskajā bedrē, izkļūšana no kuras var ilgt daudzus gadus, un arī tad ir virkne atrunu. Šādā situācijā apvienotajai Eiropai vienkārši nav citas izejas kā revolūcijas vietā piedāvāt evolūciju, pat ja tas nozīmē bijušās PSRS valstu cerību par dalību ES nolikšanu ļoti tālā plauktā, varbūt pat šo cerību pārsvītrošanu.

Top komentāri

Trollis JT
T
Būtu interesanti redzēt t.s. "Austrumu politikas "autorus... .
reptilis
r
Faktiski ,visa šī politika ir vērsta uz ES un citu Starptautisku kompāniju un banku tirgu paplašināšanu un vietējo konkurentu iznīcināšanu...pat nekarinot priekšā ""ēzelītim""burkānu - iestāšanos ES un kompensāciju ar ES fondu naudu.
Voctor
V
морковка перед носом у скотины сгнила окончательно? русские на довольствие скотинку брать больше НЕ будут
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Unikāla situācija

Aizvadītajā svētdienā, 3. novembrī, Moldovā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, par kuru uzvarētāju, saņemot 55,41 % vēlētāju balsu, kļuva esošā valsts vadītāja, proeiropeiskā Maija Sandu.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē