Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda
Tieksme par katru cenu izdabāt publikai, izrādās, skar ne tikai politiķus

Būs, kā tante teiks?

Populisma sērga jeb tieksme par katru cenu izdabāt publikai, izrādās, skar ne tikai politiķus, bet nu arī valsts institūcijas, no kurām sagaidām visnotaļ racionālu, faktu zinātniskā izvērtējumā balstītu rīcību. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākusi klajā ar priekpilnu vēstījumu, ka pirmo reizi Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja ietekmēt zinātnieku darba virzienus, īpašā aptaujā paužot, ko zinātniekiem vajadzētu vairāk, ko mazāk pētīt un attiecīgi kurā nozarē pētniecība būtu no valsts budžeta vairāk vai mazāk atbalstāma.

Ja šāda aptauja būtu orientēta uz sabiedrības informētības, izpratnes noskaidrošanu par attiecīgajiem jautājumiem, lai labāk organizētu komunikāciju, tad tās lietderību vēl varētu saprast. Taču tādā gadījumā viedokļu apzināšanai būtu izmantojamas socioloģijas metodes, nevis to cilvēku viedokļi, kuriem nav bijis slinkums ar kaut kādām (nav vēl teikts, ka patiesām) atbildēm aizpildīt pagaro anketu internetā. Savukārt, ja aptauja tiešām kalpos kā viens no argumentiem prioritāro virzienu definēšanai zinātniskajiem pētījumiem, kā tas faktiski izriet no ministrijas vēstījuma, tas, piedodiet, robežojas jau ar apzinātu kaitniecību.

Ļoti trāpīgi šādu pieeju raksturojis sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, paužot, ka tikpat labi arī, piemēram, Zemkopības ministrija varētu internetā aptaujāt, kādas kultūras jāaudzē, vai Veselības ministrija – kādas slimības ārstēt vai kādas vakcīnas izmantot, kā arī "varētu balsot par būvkonstrukciju izveidi kādā celtnē – šitās vai tās skrūves". Skaidrs, ka izvērtējumā par to, kādos virzienos jāattīstās Latvijas zinātnei, kaut kādas niecīgas, nereprezentatīvas interneta lietotāju daļas viedoklis neko nedod vai pat vēl sliktāk – traucē, jo vēlāk publicētie aptaujas rezultāti var nesakrist ar ekspertu atzinumiem un politiķu lēmumiem un tad var rasties iespaids, ka sabiedrības viedoklis tiek ignorēts.

Ja ir jāieklausās, tad cilvēkos, kuriem ir neapšaubāmas zināšanas par to, kuras zinātnes jomas Latvijā ir konkurētspējīgas pasaules līmenī un kur ieguldītie līdzekļi var nest tos produktus, kas gan Latvijas, gan starptautiskajai sabiedrībai nepieciešami.

To noteikti var izvērtēt pēc ļoti konkrētiem, pašu zinātnieku un ekonomistu definētiem kritērijiem. Naivi domāt, ka paši esam spējīgi attīstīt pētniecību visās jomās, kas mums šķiet aktuālas (esam tomēr resursu ziņā stipri ierobežoti), tāpēc jāspecializējas tajā jomās, kur esam stipri, rēķinoties, ka citās valstīs pēta to, ko mēs nevaram. Līdz ar to nevajadzētu arī katrā plānošanas periodā mētāties no vienas prioritārās jomas uz citu – ja ir bijuši ieguldījumi un sasniegumi kādās jomās, uz tām arī pamatā konsekventi jāfokusējas.

Top komentāri

to Romānam
t
Tu gan nesaproti. Galvenais jau nav aptauja. Bet tas, ka pusderīgs vai kantoris - "Piektais ritenis" varēs atstrādāt savas algas un dažādus ES fondus. Kā citādi, Tu redzi vislielāko mūsu Valsts problēmu - birokrātijas, un "gaisa malšanas" samilzušo aprarātu, ar Augstākās Kastas radiem, radiņiem, čomiem un čomienēm ?!
Zinātne arī ir bizness
Z
varbūt labāk likt to mierā?
Būs, kā
B
teiks ONKULIS AR HŪTI:))))))
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē