Nekas jau politiķa teiktajā nav nepareizs, jo patiešām valsts pārvaldes vēlme, brīžiem pat apmātība teju ikviena lēmuma vai rīcības pamatā likt nevis reālo situāciju un loģiku, bet gan birokrātiskus mehānismus un darboties, izteikti vadoties pēc rakstītā burta, ir prātam neaptverams absurds.
Tikai visā šajā atklāsmju jūrā ir kāds viens liels un pamatots BET! Proti, par pārbirokratizētu sistēmu, kas tādējādi traucē normālu ikdienas darbu teju ikvienam nodokļu maksātājam, runāts gadu desmitiem. Patiesībā ne tikai runāts – uzņēmēji pastāvīgi jau teju kā mantru šo problēmu aktualizējuši ikvienā diskusijā ar politiķiem, ierēdņiem. Taču realitāte ir gaužām bēdīga – nekas nemainās. Patiesībā mazliet savādāk – pirms ikkatrām vēlēšanām politiķi, cits citu pārtraukdami, sola uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā padarīt dzīvi vienkāršāku, mazināt birokrātiju un burtkalpību ikvienā jomā. Taču paradoksāli – tiklīdz vēlēšanas ir aiz muguras un attiecīgie politiķi tikuši kārotajos, labi apmaksātajos amatos, tā strauji iestājas atmiņas zudums un neviens vairs pat netaisās atcerēties solījumus, kur nu vēl tos pildīt.
Lai gan premjera teiktajā pavīdēja vairāk tāds kā pārmetums ierēdņiem par burtkalpību un birokrātismu, kuri atsaucas uz likumos rakstīto, kā dēļ daudzi procesi valstī tiek bremzēti, tomēr gribētos premjeram un visiem pārējiem politiķiem atgādināt – ne jau ierēdņi pieņem likumus vai valdības noteikumus. Tos apstiprina politiķi – deputāti, premjeri, ministri. Līdz ar to – ja jau ir jānorāda uz vainīgajiem par burtkalpības un birokrātijas esamību, tad tie ir tikai un vienīgi politiķi.
Mazliet komiska arī izklausās premjera sūkstīšanās, ka viņam kabatā neesot burvju nūjiņas, ar kuru visu varētu vērst uz labo pusi. Tieši viņam nūjiņa ir – tiesības, piemēram, pasaukt uz kafiju galveno valsts ierēdni vai jebkuru citu atbildīgo un dot skaidru, nepārprotamu uzdevumu novērst birokrātiju un sagatavot absurdu normatīvu labojumus, kurus tad attiecīgi politiķi ar savām brīnumnūjiņām varētu ļoti vienkārši pieņemt. Protams, ja tikai politiķi tiešām ir valstsvīri, nevis balamutes.