Pirmais skandāls, ar kuru saistīts arī otrais, notika Tīringenes federālajā zemē. Šajā bijušās Austrumvācijas teritorijā populārākais politiskais spēks ir bijušo komunistu pēcteči, kas tagad dēvējas par kreisajiem (Die Linke) un kuru pārstāvis Bodo Rāmelovs iepriekš ieņēma federālās zemes premjerministra amatu.
Pēc tam kad nesen notikušajās vēlēšanās 23% vēlētāju balsu ieguva Alternatīva Vācijai (AfD), spēku samērs zemes parlamentā gan mainījās un Rāmelova atkārtota ievēlēšana amatā vienas (!) balss nepietiekamības dēļ kļuva neiespējama bez vēl kādas ārpus kreisās koalīcijas rindām esošas partijas atbalsta. Tajā pašā laikā bez AfD atbalsta nebija iespējams arī izvēlēties citu no kandidātiem, bet pārējās partijas centīgi distancējās no AfD.
Gordija mezgls tika pārcirsts, kad AfD, kuras deputāti līdz tam bija atbalstījuši savu kandidātu, pēkšņi un pilnīgā vienprātībā nobalsoja par ar grūtībām piecu procentu barjeru pārvarējušās liberālās Brīvo demokrātu partijas simboliski izvirzīto Tomasu Kemmerihu, kuru atbalstīja arī valsts galvenās varas partijas – kristīgo demokrātu – deputāti. Lai arī Kemmerihs dienu vēlāk atkāpās no amata, skandāls sasniedza prātam grūti aptveramus apmērus.
Neilgi pēc tam par atteikšanos virzīt savu kandidatūru uz Vācijas kanclera amatu paziņoja kristīgo demokrātu priekšsēdētāja, par Angelas Merkeles mantinieci uzskatītā Annegrēta Krampa-Karenbauere. Tā bija faktiska atzīšanās, ka viņa tā arī nav spējusi pāraugt Zāras federālās zemes politiķes līmeni un kļūt par Vācijas un attiecīgi arī ES līmeņa personību politikā. Domājams, ka notikumi Tīringenē bija pēdējais piliens Krampas-Karenbaueres neveiksmju kausā.
Pēc šī paziņojuma plašsaziņas līdzekļu un apskatnieku uzmanība, protams, novērsās no Tīringenes un par primāro kļuva jautājums, kurš no politiķiem kļūs par kristīgo demokrātu kandidātu nākamā kanclera amatam.
Tāpat ar entuziasmu tiek apspriesta versija, ka Angela Merkele varētu arī pārdomāt, atteikties no domas par aiziešanu no Vācijas politikas.
Svarīgākās šajā gadījumā gan ir ne tik daudz personālijas, cik procesu kopējais vektors. Un tas savukārt liecina, ka Vācijā, kura līdz šim, neraugoties uz visām vētrām, tika uzskatīta par Eiropas tradicionālās politikas simbolu, rit izmaiņas, kuras jau drīzā nākotnē var novest pie pavisam citas Berlīnes parādīšanās.
Pareizaisjautājums
Krējums Saldais
Meždunarodnijs