Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Atkritumu savākšanas sistēmai jābūt solidārai

"Pēdējos gados Dobeles novada iedzīvotāju izpratne par atkritumu šķirošanu uzlabojusies, par to liecina arī šķiroto atkritumu apjoma pieaugums. Salīdzinot 2010. un 2016. gadu, savākto sašķiroto tā dēvēto PET atkritumu apjoms pieaudzis par 205%, stikla atkritumu – par 57%," norāda SIA Dobeles komunālie pakalpojumi valdes loceklis Ivars Spole. Šis uzņēmums ir simtprocentīgi pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība, un, kā uzskata Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, šāds atkritumu apsaimniekošanas modelis pašvaldībai paver virkni priekšrocību.

Dobeles novadā, kura teritorija ir 900 kvadrātkilometru plaša, ietverot desmit pagastus un Dobeles pilsētu, un kurā kopumā ir ap 23 tūkstošiem iedzīvotāju, kopš 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas uzņēmums pilnībā nodrošina gan atkritumu apsaimniekošanu, gan arī pašvaldības ielu un ceļu ikdienas uzturēšanu, kapu apsaimniekošanu, zaļumsaimniecību, pilsētas ielu un laukumu sanitāro kopšanu. "Es lepojos ar paveikto," uzsver Spridzāns.


Uzticas apsaimniekotājam

"Pašlaik valsts mērogā kā labākais sadarbības modelis pašvaldībām tiek rekomendētas privātās atkritumu apsaimniekošanas kompānijas. Nevienu nevēlos apvainot, bet gribētu to apšaubīt. Pēdējā laika notikumos, kas saistīti ar liela mēroga atkritumu degšanu, ar Valsts vides dienesta piemērotiem liela apmēra sodiem, ir iesaistīti tieši privātie komersanti. Mūsu situācijā ir skaidri zināms gan savākto atkritumu apjoms, gan tas, kādā veidā atkritumi tiek šķiroti, kur noglabāti un kā tiek organizēts šis darbs. Mēs pilnībā uzticamies savam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam. Nelegālās izgāztuves novada teritorijā netiek pieļautas," saka Spridzāns, kā vienu no priekšrocībām minot pašvaldības iespējas ietekmēt kapitālsabiedrību iedzīvotāju interešu labā. 

Domes priekšsēdētājs turpina: "No Eiropas Savienības (ES) ir noteikts uzstādījums atkritumus maksimāli šķirot un nodot otrreizējai pārstrādei. Diemžēl situācija ir tāda, ka pēc atkritumu šķirošanas otrreizējai pārstrādei nododamo izejvielu cenas nesedz šķiroto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Pašvaldība ir izvēles priekšā – vai nu šis maksājumu slogs ir papildus uzliekams iedzīvotājiem, vai šī starpība jādotē. Ilgtermiņā valsts līmenī jāizšķiras par to, kā turpmāk šī situācija veidosies, jo pašlaik cena par sašķirotajiem atkritumiem, kas tiek nodoti tālākajai pārstrādei, uzņēmumu ved pie zaudējumiem."

Pašvaldības izpilddirektors Agris Vilks skaidro, ka valstī vidēji viena izdotā eiro izmaksas dalīto atkritumu savākšanai pēc otrreizējo izejvielu nodošanas pārstrādātājiem "nosedzas" tikai 40 centu apmērā. "Ja gribam sasniegt Eiropas Komisijas noteiktos rādītājus rezultatīvi, jābūt valsts programmai un ES līdzekļi jāiegulda tā, lai šī darbības joma uzņēmumiem būtu rentabla," norāda Spridzāns. 

Vilks piebilst: "Ļoti lielu daļu atkritumu veido iepakojums. Gan valsts, gan ES līmenī būtu nepieciešams definēt virkni nosacījumu, lai jau patēriņa preču tapšanas fāzē samazinātu iepakojuma īpatsvaru, kā arī izvirzītu prasības izmantot viegli pārstrādājamas izejvielas – tā, lai šo iepakojumu būtu ērti sašķirot, pārstrādāt. Par to būtu jābūt atbildīgiem arī iepakojuma ražotājiem."


Pielāgojas vajadzībām

Kad valstī tika noteikts izveidot desmit reģionālos atkritumu poligonus, bet mazās izgāztuves slēgt, 2008. gadā Dobeles novada pašvaldība slēdza un rekultivēja izgāztuvi Auru pagastā. Kopš tā laika novadā savāktie atkritumi tiek nogādāti 28 kilometrus attālajā Zemgales reģionālajā atkritumu poligonā Brakšķi. Tolaik novadā arī tika uzsākta atkritumu šķirošana, izveidoti pirmie dalītās vākšanas punkti, kā arī īslaicīgās atkritumu uzglabāšanas novietnes – nelieli bruģēti, nožogoti laukumi ar jumtu, kuros iedzīvotāji jebkurā sev ērtā laikā var atstāt lielgabarīta atkritumus, auto riepas, logu stiklu un sadzīves elektropreces. Pašlaik novadā izveidoti jau 48 šķiroto atkritumu punkti – 20 pilsētā, pārējie 28 izvietoti pagastos. Proporcija ir atbilstoša iedzīvotāju vajadzībām, kā arī normatīvajiem aktiem, kas uzdod nodrošināt vienu laukumu vidēji uz 500 iedzīvotājiem. Novadā ir papildus izveidotas arī 18 novietnes lielgabarīta atkritumiem. 

"Savulaik esam apsvēruši iespējas uzstādīt iekārtu, ar kuras palīdzību atkritumi jau būtu sagatavoti nodošanai otrreizējai pārstrādei – sašķiroti, sakomplektēti, sapresēti, tādējādi samazinot uz poligonu transportējamo atkritumu izmaksas, tomēr pagaidām Ministru kabineta noteikumos par ES līdzekļu sadali investīcijas iespējamas tikai ar 35% līdzfinansējumu. Pie līdzšinējās situācijas ar otrreizējo izejvielu cenām tas nav izdevīgi nevienam komersantam – ne privātam, ne pašvaldības, jo ieguldījumi neatmaksāsies," stāsta Spridzāns un turpina: "Mums jārēķinās, ka novada teritorijā attālumi līdz atkritumu savākšanas punktiem ir dažādi – galējais punkts atrodas 60 kilometrus tālu. Mūsu priekšrocība ir tā, ka spējam pielāgoties situācijām, kādas izveidojušās laukos, ieklausīties pagastu vadītājos un iedzīvotājos. Būsim reāli, privātiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kuri, protams, pilnībā orientēti uz peļņu, visrentablākā ir tieši pilsētu apkalpošana, jo atkritumu apjoms savācams ar īsiem pārbraucieniem un minimālām transporta izmaksām, bet lauku teritorijās atkritumu apsaimniekošana saistīta ar gariem pārbraucieniem no vienas viensētas uz otru, pa lauku ceļiem, kas ne vienmēr ir ideālā stāvoklī, tādējādi jautājumi par atkritumu savākšanu bieži vien risināti netiek. Mūsu gadījumā esam adaptīvi, jo pašu kapitālsabiedrība regulāri un precīzi šo pakalpojumu nodrošina visā novada teritorijā."

Atkritumu apsaimniekotājs ir pašvaldības kontrolēts, ir prognozējams un saprotams savās darbībās – arī tas, kā uzskata SIA Dobeles komunālie pakalpojumi valdes loceklis Ivars Spole, ir labs rādītājs sadarbības ar pašvaldības kapitālsabiedrību modeļa efektivitātei. "Iedzīvotājiem nav vajadzības veidot nelegālās izgāztuves! Mēs esam atvērti arī tam klientam, kurš mums finansiāli nav izdevīgs. Esam ieinteresēti, lai atkritumu apsaimniekošanas sistēma novadā būtu sakārtota. Ja klients konteineru nav izstūmis ārā pēc grafika, mēs būsim pretimnākoši un bez papildu samaksas centīsimies to izvest arī ārpus kārtas. Privātuzņēmums diez vai to darīs," sava uzņēmuma stratēģiju raksturo Spole.

Vilks turpina: "Novada izveides sākumā pašvaldība veikusi lielu izskaidrošanas darbu, lai šī sistēma būtu sakārtota un darbotos. Esam braukuši uz pagastiem, tikušies ar iedzīvotājiem. Tāpat kopā ar atkritumu apsaimniekošanas rēķiniem ne retāk kā divas reizes gadā iedzīvotājiem tiek nogādāta informācija par to, kā pareizi šķirot atkritumus. Skaidrojoša informācija pieejama arī uzņēmuma mājaslapā. Ar cilvēkiem regulāri jārunā, regulāri jāstrādā."


Meklēt valstisku risinājumu

Dobeles novada domes pārstāvji neslēpj – sākotnēji, ieviešot šķiroto atkritumu punktus, iedzīvotājiem bijusi liela neskaidrība par šo procesu. Cilvēki uzskatījuši – ja viņi atkritumus sašķiros, tos tik un tā aizvedīs uz kopējo poligonu. "Tagad cilvēki izprot šķirošanas procesu un arvien vairāk nodala šķirotos atkritumus no kopējās atkritumu masas, lai arī šī disciplīna vairumam vēl nav kļuvusi par ikdienas paradumu," atzīst Vilks. Savukārt Spole uzsver: "Ieguvēji ir visi, jo šķirošana atslogo arī Jelgavas poligona darbību." 

"Protams, ņemot vērā dabas resursu nodokli, mūsu kopīgā tendence ir samazināt apjomu atkritumu poligonā, tikai joprojām būtisks paliek jautājums – cik tas viss maksā un kurš par to maksā? Vai par to maksā iedzīvotājs, vai samaksā pašvaldība, dotējot nozari? Ņemot vērā to, ka jau tuvākajā nākotnē tiek prognozēts ļoti straujš dabas resursu nodokļa kāpums un iedzīvotājiem esam radījuši iespējas atkritumus šķirot, jautājums par to, kā nonākt pie laba galarezultāta, joprojām ir aktuāls. Kopējā tendence ir pozitīva, tomēr problēmas atkritumu pārstrādes jomā vēl ir jārisina," uzskata Spridzāns.

Taujāts, kur Dobeles novadā iedzīvotāji var nodot, piemēram, automašīnu riepas, I. Spole skaidro situāciju: "Esam izlēmuši, ka riepas piegādāsim SIA E Daugava Ozolnieku novadā. Brocēnos mūsu piedāvājumu vairs neņem pretī, jo viņiem nepieciešama regulāra piegāde – sešas tonnas riepu līdz 16 collām mēnesī. Tādu apjomu mums nav. Tagad situācija ir tāda, ka mazās riepas – līdz 16 collām – pieņemam par maksu 1,50 eiro par riepu ar PVN. No uzņēmumiem tādas pašas pieņemam par pieciem eiro ar PVN. Savukārt lielās riepas aicinām uzņēmējus pašus vest tās nodot riepu pieņemšanas vietās," stāsta Spole. Tas ir valstisks uzdevums – meklēt šai problēmai risinājumus, pašvaldība to nevar izdarīt, uzskata Spridzāns. 


Pašvaldības instruments

Dobeles novada pašvaldībā ir gandarīti, ka izveidojuši savu, vienojošu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. "Esam aicinājuši arī citus novadus no iedzīvotāju un apsaimniekotāju puses veidot atbildīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kurā iesaistās visi – lieli un mazi. Katrs indivīds rada atkritumus, tāpēc sistēmai jābūt solidārai. Aizbraukt pēc neliela apjoma atkritumiem uz attālu viensētu laukos uzņēmumam izmaksā daudz dārgāk nekā savākt lielu apjomu pie daudzdzīvokļu mājas. Līdz ar to vienam iedzīvotājam sanāk par šo pakalpojumu samaksāt dārgāk, citam – lētāk. Tomēr, ja visi maksātu vienotu summu, kas rēķināta, pamatojoties uz iepriekšējā gadā saražoto atkritumu daudzumu, aprēķinot arī attālumus, savākšanu un pārējās izmaksas, tad ne pie viena konteinera policistam nebūtu jāstāv. Tāpēc aicinu ieviest sistēmu, kurā visi Latvijas iedzīvotāji maksātu vienādu summu par atkritumu apsaimniekošanu un kurā gan cena, gan pakalpojuma specifika būtu saprotama iedzīvotājiem," saka Spridzāns.

Dobeles novadā maksa par viena kubikmetra atkritumu apsaimniekošanu ir 15,68 eiro. Tomēr, kā uzsver domes pārstāvji, neesot korekti salīdzināt šīs izmaksas, jo dažādos novados atšķiras iedzīvotāju blīvums, teritorijas platība un līdz ar to – atkritumu savākšanas maršrutu garums. "Divās atšķirīgās pašvaldībās nekad nevar būt vienādas izmaksas. Vislētāk droši vien ir atkritumus apsaimniekot Rīgā, kur konteineru laukumi atrodas gandrīz blakus. Turklāt jārēķinās, ka valstī atšķiras arī poligonu izmaksas," norāda Vilks, viņš turpina: "Komercsabiedrība vienmēr būs orientēta uz peļņas gūšanu, savukārt pašvaldības kapitālsabiedrība faktiski ir pašvaldības instruments, ar kuru tā nodrošina teritorijas un vides tīrību. Mums ir iespēja palīdzēt cilvēkiem, jo pašvaldība interesējas par iedzīvotāju vajadzībām un izprot tās." Izpilddirektors kā piemēru min citu valstu pieredzi, kur, piemēram, Islandē, Reikjavīkā un tās apkārtnē, atkritumu apsaimniekošanu jau kopš 1991. gada nodrošina sešu pašvaldību kopēji izveidota kapitālsabiedrība Sorpa. "Iepriekš Islandē bijusi pieredze atkritumu apsaimniekošanu nodot privātīpašnieku rokās, bet ātri sapratuši, ka šāds modelis nav efektīvs," piebilst Vilks.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Top komentāri

Vai
V
solidaritāte izpaužas tajā, ka daži "taukmūļi" gūst fantastisku peļņu uz bezmaksas otreizējo izejvielu rēķina, bet iedzīvotāji - nodokļu maksātāji savelk jostu lai apmaksātu monopolistu nolobētos atkritumu izvešanas tarifus?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena