Latvijas vasaras ir īsas, tāpēc šobrīd ir īstais brīdis, lai vēl paspētu ievākt ārstniecības augus, kurus pēc tam varam izmantot, gatavojot zāļu tējas. Zīmola Lauku tējas vadītāja Evita Lūkina ne tikai ievāc augus tējām, bet arī rada tējas mandalas rituālus. Viņa ir pārliecināta, ka mūsdienās cilvēkiem ir jāatjauno saikne ar dabu un arī katram pašam ar sevi.
Kā radās interese izzināt augus un to ārstnieciskās īpašības?
Pievienojoties vīramātes dibinātajam uzņēmumam, zīmolam Lauku tējas, notika pamatīgāka izziņa par augiem, to īpašībām: kā žāvēt, kā saglabāt tos skaistus un kādas ir katra auga ārstnieciskās īpašības. Esmu izaugusi Babītē, nedaudz ārpus Rīgas, taču mums vienmēr ir bijis savs dārzs un mežs blakus. Tā ka no dabas tālu nekad neesmu bijusi. Tajā ceļā, kad sākās izziņas process, sapratu, ka man nepieciešams vienojošs rāmis, jo šobrīd var atrast dažādu informāciju par augiem, arī zāļu sievām ir savi principi, kā tos lietot, tāpēc Stonbridžas Universitātē tālmācības kursā esmu apguvusi arī fitoterapiju.
Esat arī tējas mandalas rituāla radītāja. Kas ir šī metode, un kam tā domāta?
Tējas mandalas rituāls radās, manām trīs zināšanu upēm saplūstot kopā. Pirmkārt, manām zināšanām par augiem, taču, otrkārt, tikpat sens un cītīgs ir mans pašizziņas ceļš, izmantojot dažādas metodes, piemēram, ķermeņa psiholoģiju, auguma apzinātību, somatiku. To visu apgūstot, sapratu, cik gudrs ir cilvēka ķermenis. Lai arī mūsdienās cilvēkiem ir daudz baiļu un trūkst paļāvības uz savu organismu, tas labi prot signalizēt, kas mums nepieciešams un kas nav vajadzīgs. Līdz ar auguma apzinātību, pasmaržojot, sagaršojot augus, mēs saprotam, kurš no tiem mums ir nepieciešams konkrētajā brīdī. Tā ir izziņa caur visām mūsu maņām.
Savukārt trešā zināšanu upe ir mandalas. Daudzu gadu garumā esmu tās gan zīmējusi, līmējusi, konstruējusi, gan no plastilīna veidojusi. Arī pašterapijas nolūkos, jo mandala ir gan dziļa terapija, gan meditācija. Brīžiem latviešus nedaudz nobiedē vārds «mandala», bet patiesībā mandala ir mums ļoti labi zināmais aplis jeb saulīte. Mandalu izveides process ir tāda sevis atgriešana veselumā, savā spēkā. Ideja par mandalu izveidi no zāļu tējām radās, kad uzzināju par augu psihoenerģētiku no Ievas Ančevskas, kas ir uzrakstījusi disertāciju par latviešu dziedināšanas tradīcijām. Gluži kā cilvēkam ir enerģētiskais lauks, tāpat arī katram augam. Augu psihoenerģētiku var skaidrot kā auga dvēseles starojumu, kuru var sajust un izmērīt un kas var kalpot par labu mums.
Tējas mandalas rituālu esat vadījusi arī Japānā. Kā ārzemnieki vērtē Latvijas augu tējas?
Tā kā tur ir spēcīga zaļās tējas rituāla kultūra, tad par tādiem augiem kā žāvēti āboli vai upenes, un ka tos vispār varētu pievienot tējai, ir liels brīnums. Taču tie, kas bija atnākuši uz manām tējas mandalu nodarbībām, bija atvērti un gatavi izzināt kaut ko jaunu. Tikpat liels pārsteigums viņiem bija, ka pat no raudenes jeb oregano arī var pagatavot tēju. Lai gan viņi zināja, ka oregano palīdz gremošanas sistēmai, japāņi to izmato tikai un vienīgi kā garšvielu. Man bija ārkārtīgi liels prieks, ka tējas mandalas rituāla nozīmi Japānā saprot. Cilvēki, kas apmeklēja nodarbības, bija ļoti ieinteresēti par mūsu tējām un Latvijas augiem.
Kādiem augiem, lai pagatavotu zāļu tēju, jābūt ikvienā virtuvē?
Tējas mandalas izveidē izmantoju piecus augus, jo šāds tējas maisījums ir kā dabas palīdzīgā roka sava veseluma saglabāšanai un stiprināšanai.
Mūsu Lauku tējās darbojamies ar "universālajiem kareivjiem", jo tās var iegādāties pārtikas veikalos. Mūsu tējas ir kā papildinājums karstajiem dzērieniem katra cilvēka pārtikas grozā. Taču zinu, ka daudzi ģimenēs seko vecmāmiņu padomiem un lieto tikai un vienīgi pelašķu tēju, jo tā var izārstēt visas kaites. Taču es kā vienu no pieciem augiem ieteiktu piparmētru, kam jābūt ikviena mājās. Ja ne piparmētru, tad melisu vai kaķumētru, kas nu kuram labāk garšo. Būtu labi, ja būtu arī kumelītes, jo tās simbolizē sauli un dzīvesprieku. Kumelītes būs lielisks palīgs, ja nenāk miegs, ja ir saaukstēšanās, tās var izmantot arī kā antibakteriālu līdzekli. Vēl viens noderīgs augs ir vīgrieze. No šī auga ir sintezēts arī aspirīns. Vīgrieze ir lieliska zālīte, ja ir viegla saaukstēšanās. Ja ķermeņa temperatūra turas ap 37 grādiem, to ieteicams dzert, un drīz vien jutīsieties mundrs. Vēl viens lielisks augs ir ugunspuķe, jo tā ir bagāta ar minerālvielām un vitamīniem. Pavasaros ugunspuķu pirmos dzinumus var izmantot, gatavojot salātus, pievienojot zupām. Tējas pagatavošanai ugunspuķes lapiņas var izmantot gan zaļas, gan fermentētas. Un piektais augs būtu kāds no garšas pastiprinātājiem, piemēram, žāvēti āboli, upenes vai dzērvenes. Ja tās pievieno tējai, var ļoti labi iztikt bez medus vai cukura.
Kādi būtu jūsu ieteikumi tiem, kas šovasar paši vēlētos ievākt augus zāļu tēju pagatavošanai?
Lai arī tas ir pret manām biznesa interesēm, iesaku ikvienam iet un lasīt, jo nekas nav vērtīgāks kā paša savāktie augi. Protams, ar augiem ir līdzīgi kā ar sēnēm, nevar visus plūkt un likt maisiņā. Lai arī Latvijā ir maz ļoti indīgu augu, tomēr ir jāpārzina, kurus drīkst plūkt un kurus ne.
Ja laimējas nokļūt tīrā, skaistā pļavā, vismaz pāris kilometru tālu no ceļiem, fermām, rūpnīcām un pilsētām, kur aug dažādas zālītes, tad tās, kuras atpazīstat un kuras piesaista jūsu uzmanību, arī iesaku ievākt. Šogad ir ļoti neparasta vasara. Ļoti sausa. Esmu pamanījusi, ka šogad pat ugunspuķēm ir cita krāsa – tumši zaļa –, bet reizē tās šovasar ir ļoti jaudīgas, jo tām ir nācies pārvarēt lielas grūtības, dzenot saknes dziļāk zemē, lai iegūtu ūdeni un varētu izaugt. Ja runājam par augu žāvēšanu, tad, pateicoties karstajai vasarai, izžāvēt augus būs vieglāk un ātrāk, nekā tas būtu izdarāms slapjās vasarās. Pēc augu ievākšanas tos ieteiktu uzreiz ātri žāvēt, lai tie nesasūcas ar dažādām smaržām vai nesāk pelēt. Žāvēt augus vajadzētu krēslainā, sausā, labi vēdinātā telpā. Ja ir speciāls augu žāvētājs, tad var izmantot arī to. Žāvēt vajadzētu ne vairāk kā 35 grādos.