Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Novērst vides pārkāpumus. Saruna ar Valsts vides dienesta speciālisti Marutu Bukleviču

Kaut arī dažādas talkas, vides sakopšanas iniciatīvas un sabiedrības informēšana par to, kā saudzēt dabu un funkcionēt, to nepostot, šķiet, notiek regulāri un aizvien vairāk, tomēr netrūkst vietu un situāciju, kad postījumi ir acīmredzami.

 Visbiežāk, atpūšoties dabā, saskaramies ar atkritumu problēmu – teju ikvienā vietā, pat meža biezoknī, varam uzdurties ja ne atkritumu kaudzītei, tad vismaz kādai tukšai plastmasas pudelei, skārdenei vai čipsu pakai. Joprojām ir aktuāla nelegālo būvgružu izgāztuvju problēma, un nereti iedzīvotāji savas vecās mēbeles, televizorus un remonta pārpalikumus nenodod atkritumu laukumā, bet vienkārši izved un izgāž, visbiežāk – mežā… Retāk, tomēr gadās sastapties arī ar vandalismu, piemēram, nesenais gadījums ar izdemolēto Kaņiera ezera dabas takas laipu…

Ja mežā izgāzti atkritumi, vēlies ziņot par pārkāpumu, bet nezini, kur īsti atrodies; ja pamani maluzvejniekus, bet nezini, ko par to informēt, – šādās situācijās noderēs mobilā lietotne Vides SOS. Ar šīs lietotnes palīdzību visi ziņojumi nonāk Valsts vides dienestā un ir pieejami tīmekļa vietnes www.videssos.lv interaktīvajā kartē. Turklāt ziņojuma iesniedzējs tiek informēts par pārkāpuma novēršanas gaitu savā e-pastā. "Trīs gados ar mobilās lietotnes Vides SOS starpniecību Valsts vides dienests ir saņēmis vairāk nekā piecus tūkstošus ziņojumu," atklāj Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Ar kādiem pārkāpumiem visbiežāk ikdienas darbā nākas saskarties Valsts vides dienesta darbiniekiem? Vai tā ir maluzvejniecība, atkritumu izgāšana neatļautās vietās vai dabas postīšana/vandalisms?

Lielākā daļa pārkāpumu ir saistīti ar traucējošām smakām, kas rodas no ostu, uzņēmumu, fermu un dzelzceļa saimnieciskās darbības. Tādu ir ap 70%. Atlikušie 30% gadījumu ir saistīti ar maluzvejniecību, beigtām zivīm, eļļas plankumiem uz ūdens virsmas, bīstamiem atkritumiem, būvgružiem, nelegālām izgāztuvēm, melniem dūmiem, kas paceļas no uzņēmumu skursteņiem, un automašīnu riepām.

Runājot par sabiedrības iesaisti un atbildīgumu… Kur vērsties, ja pamanām vides pārkāpumus?

Valsts vides dienests aicina izmantot mobilo lietotni Vides SOS. Ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu tā tika izveidota pirms trim gadiem. Mērķis – panākt aktīvāku sabiedrības iesaistīšanos vides jautājumu risināšanā. Ar šīs mobilās lietotnes palīdzību ir viegli un vienkārši informēt Valsts vides dienestu par iespējamiem pārkāpumiem, kas ieraudzīti. Ikviens var nofotografēt atklāto nelikumību un mums to nosūtīt.

Kā darbojas Vides SOS, kāda ir iedzīvotāju atsaucība, ziņojot par pārkāpumiem?

Trīs gados ar mobilās lietotnes Vides SOS starpniecību Valsts vides dienests ir saņēmis vairāk nekā piecus tūkstošus ziņojumu un kopīgi ar pašvaldībām, a/s Latvijas valsts meži, SIA Rīgas meži, Valsts augu aizsardzības dienestu un citām institūcijām tos risinājis. 

Ziņojumiem ir raksturīga sezonalitāte. Ievērojams pieaugums ir pavasaros, kad nokūst sniegs un tiem, kas devušies dabā, paveras acīm nepatīkami skati, un rudeņos, kad daudzām aktivitātēm tiek izraudzīts mežs vai upju, ezeru vai jūras krasts.

Daudzi vides draugi triju gadu laikā kļuvuši par pastāvīgiem mobilās lietotnes Vides SOS lietotājiem un aktīvi sūta ziņojumus par dažādiem pārkāpumiem pret vidi. Lietotnei ir apmēram 1300 lietotāju. Turklāt tā piedāvā iespēju mazākas nekārtības novērst pašiem un par to informēt sabiedrību, izmantojot sadaļu Sakop pats! Ar Vides SOS darbības mehānismu var iepazīties tīmekļa vietnē www.videssos.lv.

Kādi ir bijuši nozīmīgākie pārkāpumi, ko izdevies atklāt ar Vides SOS palīdzību? 

Samērā bieži mobilajā lietotnē tiek saņemti ziņojumi par vides piesārņošanu ar nolietotām autoriepām. Tā mūsu rīcībā pirms diviem mēnešiem nonāca informācija, ka ap kādu ceļu Amatas un Līgatnes novadā ir izmētāts liels daudzums nolietotu riepu. Sadarbojoties ar abu novadu pašvaldībām, pārkāpums tika novērsts. 

Vides SOS ziņojumu veidā vērtīgu informāciju saņem arī Valsts vides dienesta zvejas kontroles inspektori, kuri tā uzzina par vietām, kurās ir pamanīti maluzvejnieki. Iznāk laba prevencija: nosauktās vietas tiek iekļautas pārbaužu grafikos, biežāk kontrolētas, un tādā veidā izdodas nepieļaut nelikumīgas darbības un saglabāt zivju resursus.

Kādas kampaņas par vides izglītību, kurās iesaistījies arī Valsts vides dienests, ir guvušas lielāko atsaucību un atgriezenisko saiti? 

Viena no tādām noteikti ir lašu aizsardzība nārsta laikā. Šovasar mobilo lietotni Vides SOS savā akcijā izmantoja arī Piekrastes tīrrades dalībnieki, kas sūtīja ziņojumus par jūras krastā atrastajiem lielgabarīta atkritumiem. Piekrastes tīrrade bija Latvijas Vides izglītības fonda organizēta kampaņa, kurā mēneša garumā ik nedēļas nogali kādā noteiktā posmā tika sakopta jūras piekraste, savākti atkritumi. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena