Mēdz teikt, ka mūsdienās cilvēki atkarībā no interesēm, dzīvesveida un vairākiem citiem faktoriem mīt informācijas burbuļos, kuru realitāte var būt visai atšķirīga. Tā, piemēram, ir iedzīvotāji, kuriem atkritumu šķirošana šķiet pašsaprotama darbība un viņi to dara, kopš radās šāda iespēja, vienlaikus piedomājot arī pie savas rīcības, lai samazinātu atkritumu rašanos. Diemžēl gan pasaules, gan Latvijas pētījumu dati rāda, ka atkritumu problēma joprojām aktualitāti nezaudē. Īpaši sāpīga ir plastmasas atkritumu tēma.
Var atrast alternatīvas
Vislabākais veids, kā samazināt atkritumu ietekmi uz vidi, ir pirmām kārtām novērst to rašanos. Daudzas lietas, kuras izmetam, mēs varētu izmantot atkārtoti vai bez tām iztikt. Ir jomas, piemēram, medicīna u. tml., kurās plastmasa kā materiāls ir labākais risinājums, taču vidusmēra iedzīvotāja ikdienā plastmasas ir daudz par daudz, sākot no ēdiena, skaistumkopšanas līdz pat interjeram un bērnu rotaļlietām. Vidē plastmasu atkritumi atkarībā no plastmasas veida pakāpeniski noārdās vairāku simtu gadu laikā. Plastmasa ir samērā lēts materiāls, viegls, ērti lietojams (tiesa gan, daudzu plastmasas izstrādājumu mūžs ir daudz īsāks nekā alternatīvām no keramikas, koka, metāla u. tml.), taču to itin viegli var aizstāt ar ko citu, un, izdarot pirkumu, par vienu vai otru dzīves filosofiju mēs nobalsojam ar saviem maciņiem. Varbūt labāk ir samaksāt dārgāk šobrīd, bet rēķināties, ka lieta kalpos ilgāk un nepiesārņos vidi vai piesārņos to mazāk nekā plastmasa? Arī attiecībā uz iepakojumu izvēle ir katra pircēja rokās, un te nav runas tikai par iešanu uz veikalu ar savu auduma tašiņu.
Izcelsme – nafta
Kad roka sniedzas pēc krāsaina dzēriena plastmasas pudelītē, lielākajai daļai cilvēku, visticamāk, neienāk prātā, ka plastmasas pamatizejviela ir nafta (plastmasas produkcijas ražošanai izmanto apmēram 7% no visa naftas patēriņa) – neatjaunojamais dabas resurss, un, kaut arī zinātnieki brīdina, ka tuvākajās desmitgadēs naftas krājumi izsīks, savādā kārtā plastmasa ir un paliek lētākais un izplatītākais iepakojumu materiāls – aptuveni 90% plastmasas joprojām iegūst no naftas.
Kaut arī plastmasa ir materiāls, kurš ir pārstrādājams, jāpatur prātā, ka neviena pārstrāde nav iespējama bezgalīgi. "Jebkuram plastmasas priekšmetam ir ierobežots dzīves cikls, un agri vai vēlu tas nonāks atkritumu poligonā," skaidro Mairita Lūse, biedrības Zero Waste Latvija vadītāja. Turklāt arī pats pārstrādes process gan patērē resursus, gan rada piesārņojumu. Bet nešaubīgi tas ir nesalīdzināmi mazāks ļaunums nekā ļaut plastmasai nonākt vidē vai tikt apglabātai atkritumu poligonos!
Depozīta sistēma kā palīgs
Viena no metodēm plastmasas atkritumu mazināšanai un to nonākšanai pārstrādē ir iepakojuma depozīta sistēma, kas, kā zināms, Latvijā darbojas kopš šā gada 1. februāra. SIA Depozīta iepakojuma operators maijā veiktajā pētījumā noskaidrots, ka iespēju nodot tukšos depozīta iepakojumus izmantojuši 59% Latvijas iedzīvotāju. Vairākums jeb 96% Latvijas iedzīvotāju ir pamanījuši, ka Latvijā darbu sākusi dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Visbiežāk minētais faktors, kas motivē izmantot depozīta sistēmu, ir atgūtā depozīta maksa – to atzinuši 70% respondentu. Vienlaikus nodot tukšos dzērienu iepakojumus motivē atkritumu samazināšana dabā (64%) un rūpes par vidi (57%). Interesanti, ka šie faktori vissvarīgākie ir bijuši cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem un ģimenēm, kurās aug bērni.
Depozīta sistēma ietekmē mūsu iepirkšanos un atkritumu šķirošanas ieradumus. Tā iesaista lielu sabiedrības daļu atkritumu šķirošanā, arī tos, kas līdz šim nešķiroja izlietotu iepakojumu un izmeta sadzīves atkritumu konteinerā. Bet nevajag aizmirst par pārējo iepakojumu, kuru mēs turpinām šķirot kā līdz šim. Lai gan nepārtraukti tiek veiktas iedzīvotāju izglītošanas kampaņas, dalīti vākto atkritumu konteineru sastāvs ne vienmēr ir kvalitatīvs," teic SIA Zaļais centrs projektu vadītāja Žanna Lampicka un aicina iedzīvotājus papildināt zināšanas ar informāciju, kā un kur nodot šķirotus atkritumus un uzlabot atkritumu šķirošanas iespēju savās mājās!
Jāturpina izglītot sabiedrību
"Rūpes par vidi ir mūsu visu atbildība un, tikai kopīgi sadarbojoties, varēsim redzēt vides ieguvumus paši savām acīm," komentē SIA Depozīta iepakojuma operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Izvēloties rakstīt par plastmasas atkritumu tēmu, dažkārt šķiet, ka tā ir jau tik ļoti zināma un triviāla, ka visi visas galvenās patiesības jau zina. Bet tad, nonākot, piemēram, lielveikalā vai tirgū, kur teju katrai dillei un salātlapai līdzi nāk atsevišķs plastmasas maisiņš, ja neesi gana veikls un nepagūsti pārdevējai savlaicīgi uzsaukt, ka, lūdzu, maisiņu nevajag, top skaidrs, ka ir liela sabiedrības daļa, kura dzīvo pavisam citā informatīvajā burbulī un tomēr ir jāmēģina aizklauvēties arī līdz viņiem, citādi mēs pasauli no plastmasas plūdiem neizglābsim. Kā stāsta Latvijas Universitātes lektors un klīniskais psihologs Edmunds Vanags, jauna paraduma apgūšana var noritēt gan dažas dienas, gan arī vairākus mēnešus. "Viens no veidiem jauna paraduma pieņemšanai ir motivācijas veidošana jeb jautājuma uzdošana sev – cik man tas ir svarīgi? Šajā gadījumā atgūtā depozīta maksa var kalpot par motivācijas stimulu, un, piemēram, aprēķinot, cik dzērienu iepakojumu iztukšojam nedēļā vai mēnesī, varam saprast, cik lielu depozīta maksu atgūtu un ko par to varētu iegādāties. Tāpat būtiski jauno paradumu veikt regulāri, lai tas kļūtu par pašsaprotamu ikdienas sastāvdaļu, kā arī svarīgi pārrunāt to ar līdzcilvēkiem – paradumu būs vieglāk pieņemt, ja īstenosiet to kopā ar kādu citu," padomos dalās eksperts.