Galveno balvu saņēma saimniecības Skudras īpašnieks Madars Kalniņš no Naukšēnu novada. Tāpat tika apbalvoti saimniecības Dīķenieki īpašnieks Grigorijs Rozentāls no Alsungas novada un saimniecības Skudrukalni īpašnieks Artis Taurmanis no Alūksnes novada.
Madars Kalniņš ir viens no lielākajiem meža īpašniekiem Ziemeļvidzemē. Meža īpašumā viņš aizraujas ar ainavas veidošanu, kā arī pievērš lielu uzmanību meliorācijas grāvju attīrīšanai un izkopšanai. Lai nodrošinātu mežam vajadzīgo mitrumu un nepieciešamos apstākļus, tiek domāts par efektīvākajiem veidiem, kā novadīt lieko ūdeni, nebaidoties apsaimniekošanā ieviest arī jaunākās tehnoloģijas, un šie risinājumi tiek arī pielietoti praksē. Tāpat Madars mežsaimniecībā izmanto arī jaunākās tehnoloģijas, piemēram, dronu, lai apsekotu meža platības un sekotu līdzi meža audzes kvalitātei.
Galvenajai balvai konkursā Sakoptākais mežs bija nominēti arī saimniecības Dīķenieki īpašnieks Grigorijs Rozentāls no Alsungas novada un saimniecības Skudrukalni īpašnieks Artis Taurmanis no Alūksnes novada.
Zelta čiekurs pasniegšanas ceremonijā Latvijas Avīzes simpātiju balvu ieguva meža īpašnieks Aivars Bergmanis no Kabiles.
"Zelta čiekurs ceremonija mums, mežsaimniekiem, nav tikai pasākums gada noslēgumā. Tas ir mirklis, kad varam pateikt paldies ikvienam saimniekam, kurš ikdienā strādā, lai koptu savu mežu, praksē ieviestu ilgtspējīgu saimniekošanu un rūpētos, lai zināšanas par mežu tiktu nodotas no paaudzes paaudzē. Atskatoties uz gadā paveikto, satiktajiem meža īpašniekiem, kā arī konkursa Sakoptākais mežs dalībniekiem, varu teikt, ka saimnieki pelnījuši daudz vairāk pateicības vārdu, nekā varam pateikt vienā pasākumā. Ikviens, kurš savu dzīvi saistījis ar mežu, zina, ka tas ir grūts darbs, tāpēc svarīgi to novērtēt. Sakām lielu paldies ikvienam, kurš šogad pieteicās konkursā Sakoptākais mežs, lai dalītos savā pieredzē un sniegtu piemēru tiem, kas vēl tikai sāk strādāt mežsaimniecībā," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Konkursa uzvarētāja noteikšanā kopumā piedalījās 12 žūrijas locekļi – LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, LMĪB Eiropas projektu vadītāja Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, AS Latvijas valsts meži pārstāvis Tomass Kotovičs, LTV raidījuma Savai zemītei veidotāja Daina Bruņiniece, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, kardiologs Andrejs Ērglis, biologs, pētnieks Māris Olte un Mazpulku padomes vadītāja Ilze Kļava.
Šogad konkursā tika saņemti 15 pieteikumi no Rēzeknes, Baltinavas, Alūksnes, Naukšēnu, Kuldīgas, Krāslavas, Dagdas, Mazsalacas, Madonas, Vecumnieku un Rugāju novadiem. No tiem otrajai kārtai tika izvēlēti astoņi meža īpašumi, kurus žūrijas locekļi devās vērtēt klātienē.
Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Tāpat tika lūgtas arī vietējās pašvaldības atsauksmes par konkrēto meža īpašumu.