Iespējams arī pilsētniekam
Dārziņa iekopšana mani interesē kā radošs process. Ķeroties pie lietas, sāku atcerēties arī dažādas, no vecākiem un vecvecākiem mantotas dārza darbu gudrības. Izrādās arī, es pēc izskata labi atšķiru koku un krūmu sugas, nemaz nerunājot par augiem, kas jau zaļo. (Diemžēl to nevar teikt par manu dārza darbos entuziastisko dzīvesbiedru, pilsētnieku, kurš pamanījās nocirst visus avenājus. Cerams, ka izsprauksies jauni dzinumi.)
Dažādu apsvērumu dēļ uz laukiem tuvākajā laikā nepārcelsimies. Bet ir taču dārziņi arī Rīgā un tās apkārtnē! Lucavsala, kur aktīvi darbojas arī dažādi zaļi domājošie dārzkopības entuziasti, atrodas pateicīgā vietā, lai padsmit minūšu laikā no mājas vai darba nokļūtu dārzā. Lielākā Lucavsalas dārzu teritorija pieder pašvaldībai, kas iznomā mazdārziņus, katru 200 kvadrātmetru platībā. Var nomāt vairākus uzreiz (mēs paņēmām trīs). Vismaz divas trešdaļas dārzu ir iekopti un apsaimniekoti, saimniekus nemainot jau daudzu gadu garumā. Visos dārzos ir lieli koki, ogu krūmi, arī košumkrūmi un joprojām staltas vai diemžēl zem dzīves nastas jau sabrukušas dārza mājiņas. Retums nav pat nelieli, kā šķiet, vasaras sezonā apdzīvošanai paredzēti namiņi, kas lepojas ar saules baterijām uz jumtiem un lietus ūdens savākšanai paredzētām tvertnēm. Daudzus dārzus no garnadžiem sargā suņi. Stādītāju tikpat daudz kā atpūtnieku, kas par lētu naudu no pašvaldības nomā zaļu zonu, kur pavadīt siltās sezonas vakarus laiskojoties. Ir arī dažādas hipiju un eko aktīvistu komūnas, kas Lucavsalā veic savas aktivitātes. Piemēram, mūsu dārzam kaimiņos rosās zaļā biedrība homo ecos:.
Noder mačete un augsnes analīzes
Pie dārza tikt nemaz nebija tik vienkārši. Katram gabaliņam, protams, ir savs numurs, taču saprast, kas ir kas dzīvē, atšķirībā no kartes nemaz nebija tik vienkārši, vēl jo vairāk tāpēc, ka nebija zināms, tieši kuri ir aizņemtie dārzi. Pirms dažiem gadiem jaunus līgumus pašvaldība neslēdza, tāpēc daudzi dārzi tika pamesti nezāļu un bezpajumtnieku varā. Taču tagad lielākā daļa jau ir atraduši jaunus īpašniekus, kas cīnās ar mežrozēm, nesaprotamas sugas maikstēm un vīteņiem, kas apsēduši visu. Īsti džungļi! Lai saprastu, kā iekārtot teritoriju, pirmais uzdevums ir no tiem atbrīvoties. Cīņā tiek likti lietā gan mačete, gan motorzāģis. Zari un vecā zāle tiek sakrauti ugunskuros un sadedzināti, līdzīgi iespējams rīkoties arī ar dārza mājiņu atliekām, diemžēl bomžu veikums ir iespaidīgs, un plastmasas pudeles, stikli, drātis, apģērba un maisiņu atliekas mētājas pa visu teritoriju, sajaucoties ar gadiem ilgi uz augsnes birušo ābolu atliekām.
Iekopjot dārzu vietā, kur tas paguvis pamatīgi aizaugt vai līdz šim nav bijis, ir būtiski novērtēt augsnes īpatnības un atbrīvoties no krūmu atliekām un nezālēm. Kad džungļu virszemes daļa iznīcināta, jāņem vērā, ka saknes ir dzīvas un turpinās dzīt uz augšu jaunas atvases, tāpēc iespēju robežās maksimāli jāatbrīvojas no tām. Lai to izdarītu efektīvi, ar lāpstu un kapli vien nebūs līdzēts, savukārt nelielā teritorijā izmantot tehniku padziļinātai augsnes apstrādei ir neekonomiski. Labs palīgs izrādās riteņkaplis, kas ne tikai nokaplē nezāles, spējot tikt galā pat ar 15 centimetru gariem augiem (mums vēl nekas tik liels, par laimi, nav sazēlis), bet arī darbojas kā mini kultivators, spējot uzirdināt augsni trīs līdz piecu centimetru dziļumā. Tiesa gan, tas neder, ja augsne ir noblietēta cieta un tajā jau saaugušas nezāles blīvā slānī.
Pirms ķeršanās pie vagu un dobīšu veidošanas Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists, iesaka izplānot, kāda būs teritorija, kaut vai aptuveni veidojot uzmetumu pa zonām. Ja teritorijā jau aug koki, jārēķinās, ka tie metīs ēnu, un šajās vietās labāk paredzēt nelielu atpūtas zonu, savukārt saulainākās vietas jāatvēl augiem, kam gaisma ir maksimāli nepieciešama, piemēram, ja gribas ierīkot siltumnīcu.
Lai raža izdotos, augsnei jāsatur noteiktas barības vielas. Lai uzzinātu, kādas īpašības ir dārza augsnei, tās paraugus iespējams pārbaudīt Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas laboratorijā. Pārsvarā nepieciešams viens paraugs no zemes gabala. No konkrētās vietas pa diagonāli jāņem 20 cm slānis (lāpstas dūriens) padsmit vietās, jāliek tīrā plastmasas spainī, jāsamaisa un no tā uz laboratoriju jānes kilograms. Par analīžu veikšanu jāmaksā, bet samaksa ir neliela. Rezultāts gatavs pāris nedēļu laikā un noder, lai zinātu, kā dārziņu mēslot un kam tur vislabāk patiks augt.