Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Brīvdienu maršruti ar lielu daudzveidību – no purviem uz pakalniem, piejūru un mežiem

Daudzveidīgā un noslēpumainā Ziemeļkurzeme

Katrs tuvāks vai tālāks ceļojums ir kā piedzīvojums, kas sākas jau no kartes atvēršanas un ceļotāju vēlmju saskaņošanas brīža. Divu dienu garumā Ziemeļkurzemes torņi, purvi, jūra un senu nostāstu pilnās vietas apburs gan lielus, gan mazus Latvijas apceļotājus – gan mierīgos dabas baudītājus, gan aktīvas atpūtas cienītājus un piedzīvojumu meklētājus.

Lāčupītes dendrārijs

Attālums no Rīgas – 59 km. Starp Klapkalnciemu un Apšuciemu, Lāčupītes krastos, atrodas dendrologa Igora Medņa Lāčupes dendroloģiskie svešzemju koku un krūmu stādījumi. Te 7,2 ha platībā aug apmēram 60 skujkoku un 350 lapu koku sugas. Tie stādīti netipiskā vidē, pētot, kā svešzemju sugas pielāgojas un aklimatizējas vietējiem apstākļiem. Pašlaik lielākā daļa no šeit augošajiem kokiem ražo sēklas, dabiski atjaunojas un veiksmīgi sadzīvo ar vietējām sugām Latvijā. Te skaistums atrodams cauru gadu – gan pavasarī, kad mežā koši zied rododendri, gan vasarā, kad Latvijai netipiskās krāsās iekrāsojas ziedošie krūmi. 

Dodoties tālāk, ceļš ved cauri daudziem piejūras ciemiem ar skanīgiem nosaukumiem. Piemēram, Klapkalnciema nosaukums radies laikos, kad pie Lāčupītes apmetušies pirmie iedzīvotāji. Garāmgājēji dzirdējuši cirvju un āmuru klaudzēšanu, kas skanējusi "klip-klap-klip-klap" no tā tad arī cēlies nosaukums – Klapkalnciems. Vai Engure, kura, kā izrādās, ir "vaininiece" dziesmai par to, kā zutis buti precēt brauc, – apdzīvotā vieta savu nosaukumu ieguvusi no lībiešu vārda "anger" – zutis. Šajā ceļa posmā ir vērts apstāties pie kādas no skaistajām koka takām, kas ved caur mežu līdz jūrai, – Plieņciemā varena gozējas baltā kāpa, kur jau tālajā XVIII gadsimtā bija izveidota populāra peldvieta. Te vasarās atpūtās Krievijas muižnieki, arī Krievijas cara Aleksandra I dzīvesbiedre Elizabete, tieši viņas ērtībām tika izveidots plašs piebraucamais ceļš, lai zirgu pajūgi varētu nokļūt līdz jūras ūdeņiem. 
 

Engures ezera dabas taka

Attālums no Engures – 15 km. Kopš ledus laikmeta, kad jūra pamazām atkāpās, te iekārtojies trešais lielākais ezers Latvijā, kura niedrēm apaugušajos krastos rodamas retas un jau izzūdošas putnu sugas. Lai apmeklētāji labāk varētu apskatīt putnus, skaisto ainavu un savvaļas lopus, kas ganās ezermalas pļavās, pie ezera ir uzcelti putnu novērošanas torņi un izveidotas vairākas gājēju takas. Šeit ir ērti pārvietoties gan pastaigu mīļotājiem, gan vecākiem ar mazuļiem ratiņos, gan arī jau lielākiem bērniem ar skrejriteņiem un velosipēdiem. Tuvākais putnu vērošanas tornis atrodas divu kilometru attālumā no autostāvvietas. Takā un tornī prasmīgiem meklētājiem atrodami arī slēpņošanas (Geocatching) punkti. 
 

Kaltenes akmeņainā jūras piekraste

Attālums no Engures ezera – 32 km. Pēc atpūtas ezera krastā ceļojums turpinās gar smilšaino jūrmalu, kas vienā brīdī pārvēršas līdz nepazīšanai, jo Kaltenes ciemā jūras piekraste ir klāta ar lieliem laukakmeņiem. Šādas ainavas jūras krastos Latvijā redzamas vien pāris vietās. Kaltenes akmeņainajā pludmalē atrodams arī lielākais jūrakmens Latvijā – Grīļu dižakmens, tā augstums ir 2,4 metri, apkārtmērs sasniedz 15 metru. Kaltenes jūrmalas mežā atrodas lieli akmens krāvumi jeb kalvas – līdzīgi veidojumi nav sastopami nevienā citā Latvijas piekrastē. Apsūnojušie, mežainie, vaļņveidīgie pasaules tapšanas liecinieki veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, atkāpjoties Baltijas ledus ezeram. To apskatei ierīkotas speciālas dabas takas. 
 

Bīlavu velna laiva  

Attālums no Kaltenes – 24 km. Turpinot akmens noslēpumu atklāšanu, ceļš ved uz Valdemārpils pusi, kur meža malā atrodas Bīlavu velna laiva. Šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur saglabājusies seno skandināvu apbedījuma vieta. Senkapi veidoti no lieliem laukakmens krāvumiem laivas formā, tie ir apmēram trīs tūkstošus gadu seni – trīs metrus plati un gandrīz 16 metru gari. Sākotnēji senkapus veidojuši 38 akmeņi, no kuriem savā vietā vēl atrodas ap divdesmit. Zem laivām atrastas arī trijos stāvos izvietotas akmens kameras, kur starp smiltīm glabājušās māla trauku lauskas, apdeguši cilvēku kauli un ogles. Blakus izveidotajā un labiekārtotajā atpūtas vietā var pārdomāt seno vikingu un kareivīgo kuršu attiecības, par kurām daiļrunīgi vēsta Dānijā atrastais rūnakmens: "Dievs, sargi mūs no mēra un kuršiem!"
 

Kamparkalna skatu tornis

Attālums no Bīlavu velna laivas – 33 km. Kad esam izpētījuši akmeņus, to dažādās formas un izcelsmi, rodas vēlme lūkoties tālāk, augstāk, plašāk. Dodamies uz Talsu pauguraini, kur Kurzemes augstākajā vietā lepni slejas Kamparkalna skatu tornis. Kamparkalns ir augstākā virsotne Ziemeļkurzemē. Kalna augstums sasniedz 174,8 metrus virs jūras līmeņa. Uzkāpjot koka skatu torņa pašā augstākajā punktā, paveras elpu aizraujošs skats uz Kurzemes mežiem klāto apkārtni. Ja paveicas viesoties saulainā un skaidrā laikā, redzama arī nupat apraudzītā jūras piekraste. Šeit atrodams arī slēpņošanas punkts.
 

LVM atpūtas un tūrisma centrs Spāre

Attālums no Kamparkalna – 31 km. Ja vakars ir klāt un jāmeklē naktsmājas, aicinām doties uz brīnišķīgajiem namiņiem Gulbju ezera krastā LVM atpūtas un tūrisma centrā Spāre. Te gleznainā ezera krastā, priežu ieskautas, slejas atpūtas mājiņas, kur var atvilkt elpu pēc piedzīvojumiem pilnās dienas, sēžot pie ugunskura vai liegi slīdot pa ezeru ar laivu vai ūdens velosipēdu. Vakariņu un brokastu galdu te itin viegli var papildināt ar meža veltēm, jo tās atrodamas ik uz soļa. Šeit meklējams arī viens no Mammasdabas paslēpju slēpņošanas punktiem.
 

Ūdrkalna skatu tornis

Attālums no LVM tūrisma un atpūtas centra Spāre – 2,5 km. Dienu varam sākt ar mazu rītarosmi, uzkāpjot netālajā Ūdrkalna skatu tornī. Ūdrkalns ir 57 metrus augsts, bet apkārt ir tik daudz mežu, ka necik tālu redzēt nevar. Varam vien iztēloties, kā netālu meža ielokā snauduļo teiksmām apvītais Usmas ezers ar leģendāro Moricsalu. Tāpēc tieši šeit, Ūdrkalna visaugstākajā vietā, no 2007. gada slejas LVM celtais 26 metrus augstais skatu tornis. No tā paveras plašs skats uz Latvijas mežiem, Usmas ezeru, Moricsalu, saskatāms pat Usmas baznīcas tornis, skaidrā laikā – arī 20 kilometru attālumā esošie Talsi. Šeit atrodams slēpņošanas punkts.
 

Vasenieku purva taka

Attālums no Ūdrkalna – 35 km. Kad esam apskatījuši mežiem bagāto apkārtni, laiks doties uz Stiklu purviem. Lai tur nokļūtu, jādodas Ventspils virzienā līdz Ugālei un tad pa labi uz Blāzmu, kurai izbraucot cauri drīz labajā pusē LVM zīme vēstīs, ka esat pie Vasenieku purva takas. Vasenieku purvs atrodas dabas liegumā Stiklu purvi, kas ir plašākais augsto purvu komplekss Kurzemē, tā platība – 6636 hektāri. To veido seši purvi, no kuriem tieši Vasenieku purvā izveidota četrus kilometrus gara koka laipu pastaigu taka ar skatu torni. Šis purvs ir īpašs ar savu dabas daudzveidību – ejot gar lielo purva meliorācijas grāvi, var apskatīt nosusināto purva daļu un salīdzināt to ar dabisko purvu. Te var izbaudīt neparastu sajūtu, kāda pārņem, ejot pa kūdras slāni, kas līgani šūpojas zem kājām. Rotaļīgi lidinās putni, krāsaini tauriņi, uz laipas sildās ķirzaciņas. Meduskrāsas lācenes jau sen sapratušas, ka dzimušas paradīzē, tās glaužas gar saulē sasilušo laipu, kas aizvijas līdz purva centrālajai daļai – kupolam, kas atrodas apmēram 40 metru virs jūras līmeņa. Virsotnē uzbūvēts sešus metrus augsts skatu tornis, no kura purvs saskatāms kā uz delnas. Šeit atrodams slēpņošanas punkts.

Top komentāri

Pareizaissecinājums
P
Beidzot tauta pa īstam iepazīs zemi, kurā dzīvo jau ilgu laiku.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Meža apsaimniekošanas cikli

Tāpat kā pārējie procesi dabā, arī meža apsaimniekošana ir cikliska. Oktobrī Latvijas valsts mežos noslēdzās meža atjaunošanas darbi, taču rosība nerimst visu cauru gadu – jaunaudzes ir jāko...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena