Jaunmoku pils ir viena no Latvijas jaunākajām pilīm. Šai daiļajai dāmai šogad apritēja 120 gadu, taču tās skaistumu un vēstures elpu nevar noliegt neviens, kas kaut reizi tajā ir viesojies. Turklāt pils ir krāšņu Kurzemes pakalnu ieskauta, kā arī tās saistība ar dabu un tās izzināšanu ir caurvijusies visu pils pastāvēšanas laiku. Arī jubilejas gadā tā saviem apmeklētajiem liek aizdomāties par to, kā dzīvot dabai draudzīgāk, nenodarot tai pāri.
Pils stāsti
Jaunmoku pils projektēta kā Rīgas pilsētas mēra Džordža Armitsteda medību pils, kur neogotikas stila formas apvienojušās ar jūgendstila elementiem. Visā pils vēstures laikā tās īpašnieki ir mainījušies vairākkārt. Līdz pat XX gs. 70. gadiem pils tika izmantota un ekspluatēta dažādos veidos, taču kārtīga saimnieka, kas rūpētos par pili un tās saglabāšanu, nebija.
«Kopš 1974. gada, kad pili savā pārziņā pārņēma LPSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija, tika sākts domāt par tās atjaunošanu, jo pils jau bija daļēji sabrukusi un nodzīvota. 2000. gadā pils nonāca a/s Latvijas valsts meži īpašumā, un pēc četriem gadiem tika nodibināta SIA Jaunmoku pils. Tā kā varam teikt, ka Jaunmoku pils atdzimšana ir notikusi, pateicoties meža nozarei un tas rūpēm par pils arhitektūru un kultūrvēstures mantojumu. Līdz ar to arī dabas tēma mums ir ļoti tuva,» stāsta Jaunmoku pils valdes locekle Aiva Logina.
Pilī ierīkots muzejs, kurā plašāk var iepazīties ar pils vēsturi, tās saloniem, Armitsteda dzimtu un tās ieguldījumu pils izveidē. «Par godu pils jubilejai šogad esam laiduši klajā jaunu grāmatu Jaunmokas. Stāsti, kurā apkopoti arhīvu materiāli par XX gs. pirmās puses īpašniekiem, agrārās reformas ietekmi uz muižas attīstību, iedzīvotājiem kara un pēckara gados un pils jaunāko laiku hronoloģija, jo tas, kā mēs dzīvojam šodien, rīt jau būs vēsture,» teic Aiva Logina.
Labsirdīgā baltā dāma
Neviena pils nav iedomājama bez savas leģendas vai spoka. Jaunmoku pilij tāda ir baltā dāma Dorīte. Reiz Jaunmoku pili kā ekskursanti bija apmeklējuši divi vācu zinātnieki, kuri nodarbojās ar dažādu enerģiju pētniecību. Izmantojot elektroniskus mērinstrumentus, viņi izstaigāja pili un noteica, ka visstiprākā enerģija nāk no bēniņstāva. Arī pils darbiniekiem nereti ir bijušas tikšanās ar balto dāmu – tukšā pilī bijis dzirdams soļu troksnis un durvju vēršanās.
Jumts vēsturiskajā veidolā
Drīzumā Jaunmoku pilī tiks sākta jumta nomaiņa. To plānots atjaunot tā vēsturiskajā izskatā, kādu to sākotnēji bija projektējis arhitekts Vilhelms Bokslafs. Turpmāk pils jumtu rotās sarkani un melni māla dakstiņi, veidojot ornamentu, kādu bija izstrādājis pils arhitekts. Pils pastāvēšanas laikā ir izzudušas arī vairākas izbūves pils jumtā, un arī tās plānots atjaunot, lai pils atgūtu arvien vairāk savu vēsturisko izskatu. Jumta nomaiņu plānots pabeigt nākamā gada vasarā.
«Tā kā plānota pils jumta nomaiņa un tā vēsturiskā izskata atjaunošana, par godu pils arhitektam Vilhelmam Bokslafam iekārtota izstāde. Tajā var vairāk uzzināt par arhitekta dzīves un darba gaitām, viņa Rīgas dzīvojamo ēku projektiem, kā arī par viņa nerealizētajām iecerēm. Viņa projektu skices un rasējumi būs apskatāmi pils Torņa zālē līdz gada beigām,» stāsta Aiva Logina.
Kurzemes pakalnu ieskauta
Lai vēl labāk varētu apskatīt pils apkārtnes krāšņumu, apmeklētājiem ir iespēja uzkāpt pils tornī. No 20 metru augstuma paveras plaši un skaisti Kurzemes lauki un pakalni. «Ne velti arī mūsu logo ir iezīmēts pakalniņš. Pils ir starp pakalniem, un no pils torņa to ļoti labi var redzēt, it īpaši, ja izdodas trāpīt saulrieta laikā, dūmakā vai pirmo salnu dienā, skats patiešām ir pasakains. Lai kāpšana tornī būtu saistošāka, tornī izvietotas dažādas ekspozīcijas par medību tēmu. Kad uzsnieg prāvāka sniega kārta, pils apkārtni var apskatīt un izpētīt, noīrējot sniega čības. Mums ir gandrīz desmit hektāru teritorija. Atpūtnieki, kuriem patīk izbaudīt ziemas burvību, bieži izmanto mūsu sniega čības, lai aplūkotu pils apkārtni,» piebilst Aiva Logina.
Meža muzejs
Savukārt Jaunmoku pils Meža muzejā ikviens var izbaudīt meža burvību un apskatīt dažādas ekspozīcijas, kas vēsta par Latvijas mežu dzīvo dabu – dzīvniekiem un putniem, koku sugām, kā arī mežsaimniecības vēsturi. «Īpaši liels pārsteigums ir bērniem, kuri pirmo reizi dzīvē aci pret aci ierauga meža zvērus. Muzejā ir apskatāmi dažādi meža dzīvnieku eksponāti, ragi, trofejas, mulāžas. Ir iespēja aptaustīt dažādas kažokzvēru ādiņas, iemācīties atpazīt zvēru pēdiņas un putnu balsis. Tādas lietas, ejot mežā, jāzina. Turklāt ir iespējams uzzināt arī par mežsaimniecības vēsturi, mežu apsaimniekošanu un tās darbarīkiem,» saka Aiva Logina.
Izlaušanās spēle ģimenei
Pils apmeklētāji savu atjautību un zināšanas par dabu un ekoloģiju var pārbaudīt, piedaloties izlaušanās spēlē Zaļā meža melnie stāsti. «Spēli veidojām kā muzeja izglītojošo programmu. Tās darbība notiks viena namiņa pagrabā, un, kā jau izlaušanās spēle paredz, tās dalībniekiem būs jāizkļūst no šī namiņa laukā. Ar šo spēli vēlējāmies pievērst uzmanību tam, kas notiek, ja mēs rīkojamies dabai nedraudzīgi, piesārņojam to. Kā jūtas dzīvnieki un putni, piemēram, iestrēgstot mežā atstātajos atkritumos. Spēle veidota ar domu, lai saprastu, ko daba jūt, ja mēs darām tai pāri. Un kā rīkoties, lai pēc iespējas labāk tā justos, lai mūsu uzvedība būtu dabai draudzīga. Šī būs izglītojoša un vienlaikus caur spēles elementiem ārkārtīgi interesanta pieredze, kur pavadīt laiku ģimenēm un nelielām grupām,» atklāj Aiva Logina.
Svētku gaidās «Šogad vasarā uz pils 120 gadiem ļoti piedomājām par pils parka noformēšanu, attīstību, puķu dobēm un arī izstādēm. Gada garumā mums bija vairākas brīvdabas izstādes, kuru ietvaros mums izveidojās lieliska sadarbība ar mākslinieci Andu Poikāni. Arī šobrīd, gaidot Ziemassvētkus un domājot par parka izgreznošanu, tajā būs aplūkojami vairāki viņas mākslas objekti,» saka Aiva Logina.
Turklāt, kā ik katru gadu, arī šajā decembrī Jaunmoku pilī tiek organizēta adventes vainagu radošā darbnīca. Kopā ar pils daiļdārznieci ikviens varēs iemācīties izgatavot un dekorēt sev un saviem mīļajiem skaistu adventes vainagu.