Savukārt, raugoties no parasta strādājošā cilvēka viedokļa, situācija nemaz nav tik pozitīva, jo daudzu iedzīvotāju maciņi kļūst plānāki un pirktspēja sarūk. Tomēr jāņem vērā, ka tieši makroekonomiskais fons lielā mērā nosaka, kāda būs rītdiena t. s. parastajiem cilvēkiem.
Ja raugāmies no šāda viedokļa un uzturam cerību, ka saistībā ar Covid-19 izplatību epidemioloģiskā situācija pasaulē nepasliktināsies, ir pamats domāt, ka lielai daļai to iedzīvotāju, kuriem šogad materiālā situācija kļūst sarežģītāka, nākamgad tā varētu uzlaboties, protams, ar nosacījumu, ka pašreizējie ekonomikas dati nepasliktināsies. Viena no ziņām, kas vedina domāt par ekonomikas aktivizēšanos un to, ka arī mājsaimniecību līmenī situācija varētu uzlaboties, ir jūlijā negaidīti pieaugusī inflācija.
Naftas ietekme
Patēriņa cenu indekss jeb inflācija sāka strauji sarukt pēc tam, kad Latvijā stājās spēkā Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestie pasākumi. Tas notika vienā laikā ar plašu Covid-19 izplatību pasaulē, kas savukārt veicināja to, ka ievērojami saruka starptautiskā tirdzniecība. Tā kā lidmašīnas neizbrauca no angāriem un kuģi rāmi šūpojās dokos, strauji ruka pieprasījums pēc degvielas. Tas noveda pie krasa naftas cenas samazinājuma, un rezultātā ASV aprīļa otrajā pusē melnais zelts īslaicīgi tika tirgots pat par negatīvu cenu. Proti, zemā pieprasījuma dēļ, pienākot naftas kontrakta beigu termiņam, daudzi šo kontraktu turētāji mēģināja tikt no tiem vaļā un bija gatavi pat par to piemaksāt. Rezultātā īslaicīgi gaišās jēlnaftas cena noslīdēja pat zem mīnus 40 ASV dolāru (tātad mīnus 33,8 eiro) cenas atzīmes par barelu. Kopš tā laika situācija ir mainījusies, un melnais zelts jau tiek tirgots vairāk nekā par 40 dolāriem barelā, taču šoreiz plusos.
Jāuzsver, ka tieši naftas tirgus norises līdz šim ir bijušas svarīgs patēriņa cenu dzinējspēks vienā vai otrā virzienā. Pavasarī tās kopējo inflācijas līkni grūda lejup, savukārt tagad notiek tieši pretējais. Tomēr arī jūlijā, par kuru ir apkopoti nesenākie inflācijas dati, degvielas cenas bija ievērojami zemākas nekā gadu iepriekš.
Centrālās statistikas pārvaldes aplēses liecina, ka šā gada septītajā mēnesī, salīdzinot ar jūliju pērn, degvielas cenas ir sarukušas vidēji par 11,2%. Straujāks kritums bijis dīzeļdegvielai (mīnus 11,5%), savukārt benzīnam cena vidēji samazinājusies par 11%. Autovadītājiem, kuri izmanto autogāzi, cenas samazinājums bijis nedaudz pieticīgāks, t. i., vidēji 10,1%. Notiekošais novedis arī pie kopēja cenu samazinājuma transporta segmentā, izdevumiem par transportu gada laikā vidēji sarūkot par 3,9%. Tiesa, cenas nav sarukušas visās jomās, un statistiķi norāda, ka gada laikā cenas palielinājušās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.
Iziet ielās
Attiecībā uz kopējo inflācijas rādītāju izmaiņām jūlijā daudz ko ir noteikusi iespēja doties laukā no mājokļiem, apmeklēt tirdzniecības centrus un iegādāties iecienītās preces un pakalpojumus, protams, ja vien pēc Covid-19 krīzes sākšanās finanšu iespējas to atļauj.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 17. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!