Plaisa aiz Aiviekstes
Pēdējie gadi Latvijas ekonomikas attīstībai bijuši visai veiksmīgi, tomēr situācija kardināli mainās, ja virzienā no rietumiem uz austrumiem šķērsojam Aivieksti. Aiz tās esošie novadi, kuri Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) lietotajā klasifikācijā tiek pieskaitīti Vidzemes statistiskajam reģionam, sevi vēl piesaka ar relatīvi zemu bezdarba līmeni. Tā, piemēram, Varakļānu novadā šā gada janvārī reģistrētā bezdarba līmenis bija 7%, savukārt Lubānas novadā tas sasniedza 7,6%, liecina NVA dati.
Taču turpat kaimiņos esošajā Rēzeknes novadā bezdarba līmenis ir bijis vairāk nekā divas reizes augstāks, sasniedzot 16,2%, un tas ne tuvu nav sliktākais rādītājs Latgalē. Ir vairāki novadi, piemēram, Viļānu, Ciblas un Zilupes, kur bezdarbs sasniedz un pat pārsniedz 20% robežu. Bezdarba rādītāji nav iepriecinoši arī lielajās reģiona pilsētās: Daugavpilī – 7,4%, Rēzeknē – 9,2%. Salīdzinājumam – Valmierā, kura nav ne Latvijas centrā, ne pie jūras, bezdarba līmenis ir tikai 3,2%.
Arī darba samaksas ziņā Latgale no valsts vidējiem rādītājiem ievērojami atpaliek. Pagājušā gada trešajā ceturksnī vidējā bruto alga Latvijā sasniedza 1006 eiro, konkrēti Rīgā – 1124 eiro, Pierīgā – 957 eiro, savukārt Latgalē – vien 708 eiro.
Jautāts par šīm atšķirībām, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš izsaka pieļāvumu, ka pārējo Latvijas novadu iedzīvotāji bijuši psiholoģiski vairāk gatavi pārejai uz tirgus ekonomiku. Viņš atgādina, ka pēc PSRS sabrukuma lauku reģionos izveidojās daudz mazu kokapstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumu, no kuriem izdzīvojusi ir tikai daļa, toties daudzi no izdzīvotājiem ir spēcīgi.
"Šķiet, Latgalē šo pašiniciatīvas aktivitāšu bija mazāk nekā citur Latvijā. Tās gan ir tikai manas sajūtas, taču varu precīzi pateikt, ka no 106 lielākajiem meža nozares uzņēmumiem, kas ietver mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, Latgalē ir tikai pieci vai arī septiņi, ja pieskaita Varakļānus, kas ir Latgales daļa etnogrāfiski, bet ne plānošanas reģionu dalījumā. Latgalē vēsturiski ir diezgan maz mežu, bet varbūt ir attīstīta lauksaimniecība? Jā, ir spēcīgas, modernas saimniecības, bet pārējos reģionos lauksaimniecība ir spēcīgāka," vērtē Strautiņš. Lai arī daudzos ekonomiskajos parametros Zilo ezeru zeme zaudē pārējiem reģioniem, situācija reģiona iekšienē ir stipri atšķirīga, jo ir novadi, kuri uz reģiona fona pozitīvi izceļas. Piemēram, Ilūkstes novadā bezdarbs šā gada janvārī bija 7,7%, Vārkavas novadā – 8,1%, bet Preiļu novadā – 8,4%, tātad tuvu Latvijas vidējam līmenim – 6,7%.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 4. marta, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!