Iepriekšējos gados notikušais naftas un izejvielu cenu kritums pasaules preču biržās ievērojami samazināja daudzu bijušo PSRS valstu eksporta ieņēmumus, situāciju vēl vairāk sarežģījot augošajai politiskajai spiedzei ar Krieviju. Sliktais ekonomiskais fons daudzu rietumvalstu uzņēmumiem licis pārskatīt ekonomiskās attiecības ar reģiona valstīm, tajā pašā laikā atsevišķi Latvijas uzņēmumi sekmīgi darbojas un pat palielina tirgus daļu. Arī informācijas tehnoloģijas (IT) nozare ir to vidū, kas bijušās PSRS telpā strauji kāpina eksporta apjomus, un kā viens no nesenajiem piemēriem ekonomisko attiecību stiprināšanā ir Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un uzņēmēju delegācijas vizīte Gruzijā.
Kāda līdz šim bijusi sadarbība ar Gruziju?
Gruzijā mēs darbojamies jau kopš 2011. gada. Līdz ar to tā nav gluži jauna lappuse mūsu uzņēmuma vēsturē. Protams, Gruzijas tirgus ir savdabīgs, un pirmie divi trīs gadi pagāja, lai mēs vispār iedzīvotos un pielāgotos tam, kā tur tiek kārtoti ekonomiska rakstura jautājumi, kā arī lai saprastu mentalitāti un nokomplektētu komandu. Gruzijā veiksmīgi pievarējām dažādus periodus. Uz jaunizveidoto filiāli sākotnēji devās cilvēks no Latvijas, kura uzdevums bija izveidot un vadīt komandu, kura ar laiku spētu pati tikt ar visu galā. Šobrīd mēs esam nonākuši pie tā, ka mums Gruzijā ir vietējais cilvēks, kas veiksmīgi vada filiāli jau vairāk nekā pusgadu. Tā sakritība, kas bija, kad pirms mēneša ar Vējoņa kunga delegāciju bijām Gruzijā, sniedza mums iespēju sākt dažādus sadarbības modeļus. Mēs esam strādājuši gan ar valsts sektoru, gan ar privāto, protams, arī finanšu sektoru. Līdz šim Gruzijā bija darbs ar atsevišķiem projektiem, šobrīd mēs skatāmies uz ilgtermiņa sadarbības modeļiem.
Cik saderīga ekonomikā ir latviešu un gruzīnu mentalitāte?
Protams, ir zināmas grūtības, jo abās valstīs ir atšķirīga ne tikai mentalitāte, bet arī kultūra. Tajā pašā laikā Gruzijā un daudzās citās tā reģiona valstīs sadarbība ar Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem ir respektabla. Mēs esam, un mūs arī uztver kā Eiropas zīmolu, kas uzliek zināmu kvalitātes zīmogu. Pirmkārt, viņi zina, ka viss būs kārtībā, otrkārt, iekšējā tirgū tas skaitās prestiži, ka tev ir sadarbība ar uzņēmumiem no ES, līdz ar to pakalpojumi, ko mēs tur līdz šim piedāvājām, bija ļoti dažādi. Par piemēru var minēt platformas izstrādi Adžārijas Autonomās Republikas iedzīvotājiem, lai tie var sekmīgi komunicēt ar valsts pārvaldi un izmantot dažādus e-pārvaldes rīkus. Ir bijuši arī dažādi IT infrastruktūras uzlabošanas un ieviešanas pakalpojumi, kā arī programmatūras licenču piegādes pakalpojumi.
Datu drošībai mūsdienās ir ārkārtīgi nozīmīga loma, līdz ar to esam auditējuši vairākas vietējās Gruzijas bankas. Pakalpojumu spektrs ir bijis ļoti plašs, un mēs aktīvi turpinām darbu pie tā, lai vietējais tirgus mūs vairāk uzņemtu savā komūnā. Kā jau gruzīniem, viņiem ir dienvidnieciska pieeja uzņēmējdarbībai, līdz ar to visu vajag tūlīt un uzreiz, un nekādā gadījumā nedrīkst nevienu pievilt, jo šādas ziņas uzņēmēju vidū ātri izplatīsies un reputācija būs iedragāta. Liels darbs jāpieliek, lai pārliecinātu, ka visu uzreiz nevar izdarīt, jo dažādu IT risinājumu ieviešana aizņem daudz laika. Vērā ņemama IT un komunikācijas biznesa attīstība Gruzijā sākās 2010. gadā, kad tika izveidota Datu apmaiņas aģentūra jeb Data Exchange Agency, kura sāka aktīvu darbu pie dažādiem e-pārvaldes projektiem.
Gruzijā prezidenta vizītes laikā mēs parakstījām sadarbības memorandu, kas ir pamats tam, lai pārredzamā nākotnē veidotu ilgstošu sadarbību jaunos projektos. Prezidenta vizīte un parakstītais sadarbības memorands zināmā mērā pavēris jaunas durvis jaunu kontaktu dibināšanai un veiksmīgas uzņēmējdarbības veidošanai Gruzijā. Protams, šāda valsts līmeņa viesošanās sniedz mums lielu atpazīšanu vietējā tirgū. Ārvalstu tirgi un Latvijas IT resursa eksports ir ļoti daudzsološs. Piemēram, Squalio izaugsmi ārvalstu tirgos var mērīt ar vairākiem desmitiem procentu gadā. IT nozare palīdz diversificēt ekonomiku, mazinot pakalpojuma nozaru atkarību no kādas vienas konkrētas valsts.
Politiskie sarežģījumi un attiecību nianses ar Krieviju arī mūsu biznesam nāk par labu, jo Gruzijas uzņēmēji vairāk skatās uz Eiropas Savienību. Nevar noliegt arī ASV lielo ietekmi, jo, piemēram, pastaigājoties pa tām pašām Tbilisi ielām, ja nebūtu uzrakstu vietējā valodā, no pirmā acu uzmetiena nemaz nevarētu pateikt, ka tu vispār esi Gruzijā.
Vai Gruzijas kaimiņvalstis Azerbaidžāna un Armēnija arī saista jūsu uzmanību?
Ja runājam par citām Aizkaukāza reģiona valstīm – Azerbaidžānu un Armēniju –, šīs valstis noteikti ir mūsu fokusā. Jau šobrīd šajās valstīs strādājam, izmantojot mūsu filiāles, kas šīm valstīm atrodas ģeogrāfiski tuvāk. Mums ir klienti Azerbaidžānā, kuriem mēs piegādājam ne tikai programmatūras licences, bet arī tā dēvētos mākoņpakalpojumu risinājumus. Katrā šī reģiona valstī ir zināma specifika. Runājot vēl par bijušajām PSRS valstīm, mēs esam izveidojuši savu filiāli Kazahstānā. Mūsu priekšrocība ir tā, ka mēs zinām krievu valodu. Piemēram, Gruzijā ar mums ļoti labprāt sadarbojās tieši šī iemesla dēļ.
Vai Ukrainas tirgus jums ir augošs, neraugoties uz sarežģījumiem ar Krieviju un situāciju šīs valsts ekonomikā?
Ukrainas tirgū turpinām augt, un mums attiecībā uz šo tirgu ir ļoti lielas ambīcijas. Pirms trijiem gadiem, kad sākās sarežģījumi ar Krieviju un palielinājās problēmas Ukrainas ekonomikā, mēs bijām pārdomās, ko darīt ar tur esošo filiāli. Vērt ciet, kā to darīja citas ārvalstu kompānijas, vai tomēr palikt un turpināt strādāt? Godīgi sakot nevienu brīdi nākamo gadu laikā Ukrainas filiāle nebija jābalsta. Šobrīd tur strādā tikai vietējie cilvēki, un viņi paši tiek ar visu galā. Pirms diviem gadiem kā papildu atbildību iedevām realizēt sadarbības projektu ar Kazahstānu, kuru samērā īsā laikā viņi realizēja, savāca gana lielu klientu bāzi, un burtiski pirms dažām dienām oficiāli atvērām filiāli Kazahstānā. Mūsu redzējums ir tāds, ka filiālei ir jābūt tādai, lai četru vai piecu darbinieku sastāvā tā varētu pilnvērtīgi darboties un sniegt klientiem nepieciešamo atbalstu. Protams, daudzas lietas mēs nodrošinām no Rīgas. Taču mūsu apņemšanos iekarot Kazahstānas tirgu apliecina arī mūsu sadarbība ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru saistībā ar piedalīšanos EXPO izstādē Astanā. Mēs to redzam kā investīciju atpazīstamībā un mārketingā. Kaut arī ekonomiskās izaugsmes ziņā Kazahstāna patlaban nav savā augstākajā punktā, tā klientu bāze, ko esam tur ieguvuši, ļauj izvērsties un mērķēt uz gana strauju izaugsmi.
Vai ir kāda sadarbība ar citām bijušās PSRS valstīm, piemēram, Baltkrieviju? Vai finansiālā situācija šajā valstī ir atbilstoša, lai tā kļūtu par dinamisku eksporta tirgu?
Baltkrievijā mums arī ir ļoti strauja izaugsme. Mēs tur piedāvājam IT risinājumus valdībai un korporatīvajiem klientiem. Es gribētu teikt, ka tur situācija ir diezgan stabila. Protams, ir jārēķinās ar dažādām niansēm, piemēram, valūtas svārstībām. Taču pēdējā gada laikā es neesmu dzirdējis no mūsu filiāles vadītāja, ka būtu kādas problēmas. Baltkrievijā un citās šī reģiona valstīs pieeja biznesam nedaudz atšķiras no mūsējās. Latvijā, ja varam, parasti izmantojam 30 dienu pēcapmaksas termiņu, taču tur tiek maksāts uzreiz, lai nerastos kaut kādi pārsteigumi ar valūtas kursiem. Baltkrievijā mēs ļoti aktīvi piedalāmies valsts konkursos, turklāt ar ļoti labiem panākumiem. Tomēr, ja runājam par ieiešanu citu valstu tirgos, parasti mēs kādus trīs gadus darbojamies ar korporatīvajiem klientiem, neskatoties uz valsts sektoru.
Vai domājat par sadarbību ar tālākām valstīm, piemēram, ASV, Ķīnu, vai Japānu?
Šobrīd tik tālu mēs vēl neskatāmies, bet IT klasterī ir uzņēmumi, kas šajās valstīs darbojas. Ja runājam konkrēti par Squalio, mēs pagājušā gada beigās atvērām divas filiāles – Bulgārijā un Austrijā. Raugāmies, kā vispār šie tirgi reaģē uz mūsu parādīšanos, pētām, kā iziet cauri formālajām procedūrām, lai nodibinātu uzņēmumu. Bulgārijā tas faktiski bija divu dienu jautājums, bet Austrijā – daudz ilgāk, jo tā sauktās vecās Eiropas tirgi ir ļoti regulēti. Esam uzkrājuši labu starptautisko pieredzi, kas noteikti mums palīdzēs izvērst uzņēmējdarbību vēl daudzās citās valstīs.
Daudzu nozaru uzņēmēji Balkānu valstis uzskata par ļoti perspektīvu tirgu. Vai plānojat tur paplašināties?
No mums patlaban vislabāk zināmā Bulgārijas tirgus raugāmies, kādas ir sadarbības iespējas ar citām Balkānu valstīm. Rumānija noteikti ir mūsu uzmanības lokā, bet pagaidām mēs veidojam stabilāku atbalsta punktu tieši Bulgārijā. Balkānos tirgus situācija ir ļoti optimistiska, un redzam, ka mūsu sniegtie pakalpojumi ir vajadzīgi.
Kajs
PP
TT