Lielāka ražīguma gaidās

Tas gan nenozīmē, ka Latvijā strādājošie savas dienas pavada, dīki slaistoties, bet gan to, ka mūsu valstī saražotā preču un pakalpojumu vērtība un tās apjoms naudas izteiksmē uz vienu strādājošo, lai arī nemitīgi aug, tomēr aizvien nav tādā līmenī, lai Latviju varētu uzskatīt par ekonomiski spēcīgu valsti. Ierindas iedzīvotāju tas ietekmē ar atalgojuma līmeni, proti, korporatīvajā sektorā netiek radīta atbilstoša produkta vērtība, lai būtu iespējams straujāks algu pieaugums. 

Runājot par jau paveikto, Swedbank galvenā ekonomista vietas izpildītāja Latvijā Agnese Buceniece zina teikt, ka pēdējos četros gados visstraujākais darbaspēka produktivitātes pieaugums bijis vērojams transporta un uzglabāšanas sektorā, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, kā arī informācijas un komunikāciju pakalpojumos (IKT). Viņasprāt, ir sagaidāms, ka būvniecībā un transportā šis kāpums kļūs lēnāks, kas saistīts ar būtiski lēnāku būvniecības pievienotās vērtības kāpumu un transporta nozares izaicinājumiem laikā, kad Krievija turpina mazināt kravu apjomus, kas tiek eksportēti pa Latvijas dzelzceļu un caur mūsu ostām. Savukārt apstrādes rūpniecībā un IKT sektorā, pēc ekspertes domām, produktivitātes kāpumu veicinās automatizācija un digitalizācija, kā arī mākslīgā intelekta attīstība.

Jaunas iespējas

Jautāts, kurās no Latvijas tautsaimniecības nozarēm tuvākajos piecos gados būtu iespējams visstraujāk kāpināt darba ražīgumu, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš vispirms norāda uz rūpniecību, kurā darba ražīgums būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja. Viņš piebilst, ka, piemēram, kokrūpniecībā starpība starp darba ražīgumu Latvijā un attīstītajās Eiropas valstīs ir mazāka, savukārt mašīnbūvē un ķīmijā lielāka, bet nav nevienas nozares, kurā Latvija būtu virs ES vidējā līmeņa. "Kāpēc rūpniecībā darba ražīgums augs? Parasti uzreiz runā par investīcijām iekārtās, izglītību, zīmolu attīstību un tam līdzīgām tēmām, kas visas ir ļoti svarīgas, tomēr sākšu ar ko citu. Darba ražīgumu cels mazāk ražīgo uzņēmumu aiziešana no tirgus, augot atlīdzības līmenim. Latvijā ir tikai apmēram 1/4000 daļa pasaules iedzīvotāju, te nevar ražot jebko ar jebkurām metodēm. Ar laiku ekonomika kļūs arvien "izvēlīgāka"," tautsaimniecības procesu ietekmi skaidro Strautiņš. Viņaprāt, pētot rūpniecības nozaru ražīgumu, var atklāties paradoksāla situācija. Proti, vidējais ražīgums nozarē var pat vairākkārt atpalikt no Eiropas vidējā līmeņa. Taču vienlaikus vairāk nekā pusi nozares produktu naudas izteiksmē rada uzņēmumi, kuru ražīgums ir ļoti līdzīgs tam, kāds tas ir ziemeļvalstīs vai Vācijā, nereti pat augstāks. "Nozarēs ir tehnoloģiski un citādi spēcīgu uzņēmumu kodols, un pārējie konkrētās nozares uzņēmumi, kas, iespējams, nodarbina daudz cilvēku, rada samērā mazu daļu kopējās izlaides. Jo īpaši spilgts šis kontrasts ir kokapstrādē. Šajā nozarē un pārtikas nozarē, kā arī lielā mērā vieglajā rūpniecībā ir daudz uzņēmumu, kuri pilda to, ko varētu saukt par sociālo funkciju. Tie sniedz darba iespējas cilvēkiem, kuri dzīvo vietās, kurās ir maz citu darba iespēju. Šī misija gan neturpināsies mūžīgi: vai nu uzņēmumi modernizēsies, vai darba tirgus piespiedīs tos pārtraukt darbību," nākotnes perspektīvas ieskicē Luminor eksperts. 

Savukārt, runājot par iedzīvotāju labklājību darba ražīguma kontekstā, Strautiņš atgādina, ka uzņēmumi nav labdarības organizācijas un tie, visticamāk, maksās pēc iespējas mazākas algas. "Atalgojumu gan galvenokārt nosaka vidējais darba samaksas līmenis valstī. Uzņēmumi, kuri ir daudz ražīgāki par vidējo līmeni, tiek atalgoti ar augstu rentabilitāti, kas mudina palielināt darbības apjomu, līdz šie uzņēmumi kļūst par galvenajiem atalgojuma līmeņa noteicējiem. Tas, protams, nozīmē, ka no tirgus ir jāaiziet uzņēmumiem, kuri nav spējuši tikt līdzi," skaidro ekonomisko procesu zinātājs.