Viena no tādām normām, kura varētu kalpot kā ekonomikas stimulēšanas līdzeklis un vienlaikus risināt sociālās problēmas, ir zemāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikai. Tās pozitīvo ietekmi uz ekonomiku Finanšu ministrija līdz šim centusies noliegt, lai gan dažādu tautsaimniecības nozaru pārstāvji, kuru darbība ir tieši saistīta ar PVN likmi pārtikai, apgalvo pretējo. Šobrīd portālā Manabalss ir izsludināta akcija PVN likmes samazināšanai svaigai pārtikai no pašreizējā 21% līdz 5%.
Bagātie un nabagie
No Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektores Irinas Pilveres prezentētajiem materiāliem izriet, ka samazināta PVN likme pārtikai Eiropā nav tikai tajās valstīs, kuras uz kopējā ES fona ir salīdzinoši nabadzīgas (Bulgārija, Lietuva un Igaunija). Tāpat pie šī valstu pulka būtu pieskaitāma arī Latvija, kurā samazināta PVN likme ir tikai mūsu valstij raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Tiesa gan, samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā, taču šīs valsts ekonomikas apjoms un iedzīvotāju ienākumu līmenis visai pamatīgi pārspēj iepriekš minētās valstis.
Tikmēr ļoti turīgajā Luksemburgā pārtikai PVN likme ir 3%, bet PVN standartlikme ir 17%. Vēl jāpiemin divas valstis – Apvienotā Karaliste un Malta –, kurās pārtikai PVN ir 0%. Nīderlandē, kur standarta PVN likme ir tāda pati kā Latvijā (21%), pārtikas PVN ir vien 9%. Turklāt šāda likme tiek piemērota ne tikai pirkumiem veikalos, bet arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Lielas atšķirības ir arī citās valstīs, piemēram, Austrijā standarta PVN likme ir 20%, tikmēr pārtikai tā ir 10%. Arī netālu esošajā Polijā tēriņi tiek stimulēti ar lētāku pārtiku, kurai PVN ir 5–8%, bet standartlikme – 23%. Tādējādi runas par to, ka Polijas pārtikas veikalos cenas ir zemākas nekā pie mums, Latvijā, vairs nekādu izbrīnu neizraisa. Par lētāku pārtiku nav aizmirsts arī Eiropas budžeta taupības paraugvalstī Vācijā, kur PVN likme dažādiem pārtikas produktiem svārstās 7–19% robežās, bet PVN standartlikme ir 19%. Secinājums – arī turīgas valstis saskata lētāku pārtikas produktu sociālo un ekonomisko nozīmi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 7. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!