Ikgadējo Vēlētāju gaidu pētījumu veica EP birojs Latvijā, un Rībele informēja, ka pētījuma rezultātus jau ir saņēmuši no Latvijas ievēlētie EP deputāti un ka pētījums devies arī pie Finanšu ministrijas un citām Latvijas valsts pārvaldes iestādēm.
Būtisks šā gada Vēlētāju gaidu pētījumā analizēts temats, protams, bija Covid-19 pandēmija un ar to saistītā krīze. Rībele akcentēja, ka šis pētījums apstiprinājis to, ka saistībā ar Covid-19 pastāv galēji pretēji viedokļi, respektīvi, mūsu sabiedrībā ir gan tādi cilvēki, kuri vispār netic Covid-19 radītajiem riskiem, gan tādi, kuri Covid-19 uzskata par nopietnu draudu veselībai un labklājībai.
Eiropas Savienību par šo krīzi nevaino
2004. gadā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES), "mūsu sabiedrībā attieksme pret ES nebija viennozīmīgi pozitīva. Izplatīts bija tāds redzējums – neko pārāk labu no ES negaidām, bet citas alternatīvas ir vēl sliktākas, tādēļ Latvijai ir jāiestājas ES", Vēlētāju gaidu pētījuma prezentācijā sacīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš un turpināja: "2008./2009. gada finanšu krīzes laikā Latvijas iedzīvotāju skeptiskā attieksme pret ES pastiprinājās un biežāk nekā iepriekš cilvēki, kad viņiem jautāja par attieksmi pret ES, pauda nīgrumu, nevis priecīgi smaidīja. Tā tas turpinājās līdz 2014. gadam, kad Krievija īstenoja agresiju pret Ukrainu. Tad Latvijas sabiedrībā sāka dominēt pārliecība, ka dalība ES ir suverenitātes un drošības garantija, un līdz ar to attieksme pret ES kļuva ievērojami pozitīvāka. Nākamais būtiskais faktors, kas Latvijas iedzīvotājus mudināja izvērtēt savu attieksmi pret ES, bija Apvienotās Karalistes Brexit process, kas aktualizēja jautājumu, ko īsti nozīmē valsts piederība ES".
Kaktiņš arī pastāstīja, ka šā gada maijā 45% Latvijas iedzīvotāju dalību ES vērtēja pozitīvi, bet 13% – negatīvi. "Jūlijā jautājām, kāds vispār ir viedoklis par ES, un šajā aptaujā bija vēsturiski augstākā pozitīvā attieksme – 72% teica, ka viņiem ir pozitīva attieksme pret ES, un tikai neliela daļa pauda negatīvu attieksmi," akcentēja sociologs.
Saistībā ar Covid-19 krīzi, "nav vērojams, ka mūsu valsts iedzīvotāji īpaši kritizētu ES un apgalvotu, ka ES institūcijas ir pieļāvušas milzums kļūdu. Tāda retorika, ka pie visa vainīga ES, vispār nav parādījusies. Ir bijušas gluži cita rakstura debates – par to, ka Latvijas ekonomikā ieplūdīs ES piešķirtie miljardi eiro, un, ja jau miljardus te vezumiem vedīs, tātad ES ir laba – tā vienkāršojot var teikt. Es nebūšu pārsteigts, ja to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri pozitīvi vērtē ES, vēl pieaugs", šī gada tendences ieskicēja SKDS vadītājs.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 18. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!