Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Inflācija var atgriezties uz palikšanu

Covid-19 pandēmijas ietekmē mainoties pasaules ekonomikai, vismaz daļa Latvijas iedzīvotāju varēja izbaudīt prieku, ko nes patēriņa cenu lai arī neliela, bet tomēr samazināšanās.

Taču, kā jau tika prognozēts iepriekšējos mēnešos, drīza inflācijas atgriešanās neizpalika, un martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sērsnu mēnesi patēriņa cenu indekss mūsu valstī ir pieaudzis par 0,3%. Savukārt viena mēneša ietvaros kopējais cenu līmenis pieaudzis par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.


Dārgāka nafta

Temps, kādā pagājušajā mēnesī noticis cenu pieaugums (salīdzinājumā ar februāri), tuvojas tādam kā tajos laikos, kad ekonomikai klājās visnotaļ labi. Salīdzinājumam – pērn martā pret iepriekšējo mēnesi bija vērojams visai pieticīgs – 0,3% vērts – dzīves dārdzības pieaugums, kas bija skaidrojams ar Covid-19 uzliesmojumu un ar to saistīto straujo ekonomiskās aktivitātes samazināšanos. Tagad šis skaitlis ir par pusprocentpunktu augstāks nekā pērn, bet vienlaikus par 0,3–0,4 procentpunktiem zemāks nekā 2018. un 2019. gadā. 

No tā varētu izvirzīt hipotēzes, ka ekonomika sākusi atgūties un cenas pieaug līdz ar lielāku pieprasījumu. Tomēr, lai par šo procesu varētu spriest pilnīgi noteikti, ir vērts aplūkot arī inflācijas struktūru. Situāciju mēneša griezumā nereti ietekmē dažādi sezonālie faktori, tāpēc jāaplūko garāks laika posms. 

Ja runājam par cenu izaugsmi veicinošiem faktoriem salīdzinājumā ar pagājušā gada martu un patēriņa grupām ar visstraujāko kāpumu, uzreiz jāpievērš uzmanība transporta nozarei, kuras pakalpojumi gada laikā ir kļuvuši par 3,3% dārgāki. Iepriekš transporta nozare bija tā, kurā līdz ar naftas cenas kritumu bija vērojams vai nu visstraujākais, vai viens no straujākajiem cenu kāpumiem, taču tagad ir vērojams pretējs process. Šīs izmaiņas veicinājusi cenu konjunktūra pasaules naftas tirgū – pērn, kad Covid-19 ietekmē pasaules tirdzniecība un pārvadājumi ievērojami nobremzējās, naftas cenas nokritās līdz zemākajiem līmeņiem kopš gadsimtu mijas. Reiz pat bija novērojamas tirgus anomālijas ar negatīvu cenu. Savukārt tagad var teikt, ka cena ir atgriezusies tādā līmenī, kāds bija uzskatāms par normu iepriekšējās desmitgades otrajā pusē. Pirms Covid-19 uznāciena cena ap 60 ASV dolāriem (  50 eiro) par barelu bieži vien tiek uzskatīta par savdabīgu ''kompromisa variantu'' tirgū iesaistītajām pusēm, un patlaban tā atrodas šajā līmenī. Taču, atgūstoties no krituma, tā ir veicinājusi sadārdzināšanos transporta sektorā. Kā aprēķinājuši statistiķi, gada laikā degviela kļuvusi dārgāka par 3,4%, tai skaitā dīzeļdegviela – par 3,5%, benzīns – par 3,1% un autogāze – par 5,1%. Cenas palielinājušās arī pasažieru aviopārvadājumiem.

Jāpiebilst, ka naftas cenas pieaugums veicina arī citu izmaksu palielināšanos un tādējādi var kļūt par inflācijas dzinējspēku.

Diskutabls varētu būt jautājums, vai šādas inflācijas rašanās ir labvēlīga Latvijas ekonomikas attīstībai. No vienas puses, naftas cenu pieaugums pašreizējos apstākļos lielā mērā varētu liecināt par pasaules ekonomikas atkopšanos, no kā iegūst arī Latvijas preču un pakalpojumu eksports un galu galā arī ekonomika kopumā, no otras puses, dārgākas naftas izraisīta inflācija ir slikta, ja ņem vērā krīzes ierobežoto uzņēmumu un mājsaimniecību rocību. Precēm sadārdzinoties uz naftas rēķina, var tikt atņemta iespēja uzņēmējiem palielināt cenas tepat Latvijā. Tādējādi, lai arī kopējā inflācija varētu pieaugt, to nevarēs teikt par pamatinflāciju, kura atspoguļo cenu izmaiņas uz vietējās ekonomiskās aktivitātes un pieprasījuma rēķina. 

Tomēr, ja aplūkojam tirdzniecību biržā kopš pagājušās desmitgades vidus, šķiet, ka patlaban melnais zelts atkal tuvojas saviem cenas ''stikla griestiem''. Vai arī šoreiz naftas cenu kāpums izsīks, pagaidām vēl ir visai pāragri spriest, jo tirgus faktoru ir daudz un to izraisītā potenciālā cenu virzība ir visai dažāda.

Cenas var ietekmēt attiecības lielāko naftas eksportētājvalstu starpā vai arī dažādu konfliktu eskalāciju, kur tuvākais ir Krievijas un Ukrainas pierobežā, taču liela nozīme var būt arī kādiem pavērsieniem, piemēram, Saūda Arābijas un Irānas, vai Irānas un Izraēlas attiecībās.

Tiesa, arī tad, ja konflikti saasinās, tas viennozīmīgi nenorāda uz naftas cenu pieaugumu. Jāatceras 2014.–2015. gada cenu kritums, lai gan bija saasināta situācija Sīrijā un Irākā saistībā ar Islāma valsts aktivitātēm, kā arī Austrumukrainā Krievijas agresīvās politikas dēļ. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, nevar izslēgt iespēju, ka naftas ietekme inflācijas kāpumā nākamajos mēnešos varētu pakāpeniski samazināties.


Lētāka pārtika

Lai arī no deflācijas esam atgriezušies pie inflācijas, ierindas iedzīvotāja makam ir arī atsevišķas patīkamas ievirzes, piemēram, pārtikas cenu kopējā samazināšanās. Kā aplēsusi CSP, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā samazinājušās par 0,6%. Ievērojamākais cenu kritums gada laikā bijis gaļai un gaļas izstrādājumiem (– 3,4%), tai skaitā lētāka bijusi mājputnu gaļa (– 7,9%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (– 1,6%), cūkgaļa (– 2,8%), gaļas izstrādājumi (– 2%). Lētāka bijusi arī maize (– 3,4%), sviests (– 6,6%), kartupeļi (– 7,2%), augļu un dārzeņu sulas (– 4,6%), kā arī kafija (– 0,8%). Savukārt vidējais cenu līmenis pieaudzis miltiem un citiem graudaugiem (+ 10,2%), piena produktiem (+ 3,1%), augu eļļai (+ 9,3%), pienam (+ 2%), konditorejas izstrādājumiem (+ 1,2%), kā arī ievārījumam un medum, kas atskaites periodā sadārdzinājies par 4%. 

Lai arī kopumā pārtikas cenas gada laikā ir samazinājušās, ir ļoti liela iespējamība, ka šī tendence pamazām mainīsies.

Līdz ar to pārtikas cenu deflācija varētu piedzīvot izskaņu. To var skaidrot ne tikai ar dārgākas naftas izraisītu degvielas cenu kāpumu, bet arī ar lauksaimniecības produktu cenu kāpumu pasaules preču biržās. Par to, ka pārtikas produktu cenu dinamikā varētu būt gaidāms pavērsiens, iespējams, liecina arī martā vērojamās tirdzniecības norises, proti, iepriekšējā mēneša laikā pārtikas cenu kritums kopumā vairs nebija vērojams. Pēc statistiķu apkopotās informācijas, mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis saglabājies nemainīgs. Akciju noslēgumu ietekmē būtiskākais cenu kāpums bijis konditorejas izstrādājumiem (+ 2,1%), miltiem un citiem graudaugiem cenas vidēji pieaugušas par 4,8%, svaigām vai atdzesētām zivīm (+ 8,4%), ievārījumam un medum (+ 6,1%), šokolādei (+ 2,9%), mājputnu gaļai (+ 1,4 %). Savukārt sezonālu faktoru ietekmē cenas samazinājušās svaigiem augļiem, kuri vidēji kļuva par 3% lētāki nekā februārī. Cenu samazinājums galvenokārt attiecas uz vīnogām un apelsīniem. Tāpat lētāki kļuva svaigi dārzeņi, kuriem cenas kritās kopumā par 2,3%. Lētāka kļuva arī kafija, cenai krītoties par 1,6%, maize – par 1%, kā arī augļu un dārzeņu sulas vidēji ar 3,1% samazinājumu.


Ekonomikas atvēršana

Kopējo inflācijas līmeni valstī turpmāk var veicināt arī ekonomikas atvēršana, kuras laikā varētu būt lielāks pieprasījums nekā piedāvājums, spiežot augšup cenas. To sevišķi var attiecināt uz dažādiem pakalpojumiem. Piemēram, frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi pēc darbības atsākšanas šā gada martā bijuši vidēji par 5,7% dārgāki nekā gadu iepriekš. 

Salīdzinājumam – pērn decembrī, kad nozarē darbs tika pārtraukts, pakalpojumu sadārdzinājums gada izteiksmē sasniedza 2,3%. Interesanti, ka vīriešu un bērnu frizieru pakalpojumiem vidējais cenu kāpums martā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi bijis straujāks nekā sievietēm. Vīriešu un bērnu segmentā tas gada laikā sasniedzis 9,3%, savukārt sievietēm došanās pie friziera bijusi vidēji par 6,1% dārgāka nekā pērn martā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atšķirīga no citām programmēšanas skolām(1)

Par perspektīvām informācijas tehnoloģiju (IT) jomā un izglītībā stāsta Jehvi Programmēšanas skolas Igaunijā līdzdibinātājs Rainers Sternfelds un līdzvadītāja Karīna Kēnapasa.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses