Pudeles kaklu novēršana
Krievijas valdība pērn apstiprināja vērienīgu dokumentu ar nosaukumu Kompleksais maģistrālās infrastruktūras modernizācijas un paplašināšanas plāns periodam līdz 2024. gadam. Plānā iekļauti 11 Krievijas mēroga projekti, vairāki no kuriem attiecas arī uz dzelzceļa transportu. Tādu projektu kā Eiropa–Rietumķīna un Dzelzceļa transports un tranzīts veiksmīga īstenošana var ietekmēt arī Latvijas tranzīta nozari. Kopumā Krievijas dzelzceļu modernizācijai nākamajos sešos gados paredzēts iztērēt 1,25 triljonus rubļu (viens eiro ir aptuveni 75 rubļi), neskaitot valsts kompānijas Rosijskije žeļeznije dorogi (Krievijas dzelzceļi) ieguldījumus, kuri pēdējā laikā sasniedz 500 miljardus rubļu (aptuveni 6,7 miljardi eiro) gadā.
Galvenais ar dzelzceļu saistīto projektu mērķis ir novērst tā dēvētos pudeles kaklus uz dzelzceļa maģistrālēm. Krievijas publisko dzelzceļu tīkls ir ceturtais garākais pasaulē – līniju kopējais garums pārsniedz 85 tūkstošus kilometru, šajā ziņā atpaliekot tikai no ASV, Ķīnas un Indijas. Pa dzelzceļu Krievijā pagājušajā gadā tika pārvadāti 1,38 miljardi tonnu kravu jeb 45% no visu pārvadāto kravu apjoma, un tiek gaidīts arī tālāks pārvadājumu pieaugums, turklāt tas attiecas gan uz tranzīta kravām, galvenokārt no Ķīnas uz Eiropu, gan uz vietējiem pārvadājumiem.
Taču uz Krievijas dzelzceļa līnijām atklājas aizvien jaunas šaurās vietas, kuras kavē kopējo pārvadājumu plūsmu, nespējot tikt galā ar aizvien pieaugošajiem kravu apjomiem.
2010. gadā šauro vietu uz dzelzceļa līnijām kopgarums tika lēsts ap 5,5 tūkstošiem kilometru, bet šobrīd tas jau ir pārsniedzis astoņus tūkstošus kilometru, pietuvojoties 10% no līniju kopgaruma. Tiek arī uzskatīts, ka gadījumā, ja netiks veikti atbilstoši pasākumi, 2025. gadā par šauriem varēs uzskatīt jau 24 tūkstošus kilometru dzelzceļa jeb nedaudz vairāk par ceturtdaļu visu publisko līniju.
Iemesli, kamdēļ atsevišķi dzelzceļa posmi nespēj tikt galā ar pieaugošo kravu un arī pasažieru pārvadājumu apjomu, ir visdažādākie. Krievijas izdevums Expert norāda, ka daži posmi nav elektrificēti vispār vai arī kontakttīkli nespēj nodrošināt jaunākajiem kravu elektrovilcieniem nepieciešamo jaudu, citos posmos nepieciešama otra sliežu ceļa izbūve, bet vēl citviet nepietiek dzelzceļa staciju un kravu termināļu. Tāpat atsevišķos gadījumos infrastruktūra, kas izveidota vēl padomju režīma laikā, vairs neatbilst mūsdienu ekonomiskajai realitātei. Izdevums arī norāda, ka tikai valsts kompānija, neraugoties uz vērienīgajām investīcijām dzelzceļa saimniecības attīstībā, situāciju radikāli mainīt nespēj un šī iemesla dēļ dzelzceļa modernizācija iekļauta federālajā Krievijas tautsaimniecības modernizācijas plānā, kas presē un politiķu runās bieži tiek dēvēts arī par ekonomiskā izrāviena plānu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 29. janvāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
korekcija
Irlielāmērāticams
Ass