Taču vairāk nekā jebkad agrāk jāapzinās, ka par savu profesionālo ilgtspēju atbildīgs ir arī katrs cilvēks pats – tas ietver ne tikai spēju veiksmīgi tikt galā ar pienākumiem, būt labam komandas biedram un domāt par profesionālo izaugsmi, bet arī rūpes par savu fizisko un mentālo veselību, kā arī darba un pārējās dzīves sabalansēšanu. Savukārt uzņēmumam jānodrošina apstākļi, kas ļautu darbiniekam sasniegt mērķus, neupurējot savu personīgo dzīvi un veselību.
Vēl viens aspekts, kas izgaismojas jaunajā situācijā, ir atalgojuma loma. Jāsaka, lai gan atalgojums ir viena no primārajām lietām, ko darbinieki izvērtē, un tam, protams, jābūt atbilstošam cilvēka pieredzei, prasmēm un tirgus situācijai, svarīgākais faktors gan darbinieku piesaistē, gan noturēšanā ir arī uzņēmuma kultūra. Uzņēmums var iegūt ļoti profesionālu darbinieku, bet šis darbinieks var ātri aiziet, ja viņu neapmierinās ne jau alga, bet uzņēmuma darba vide un vadības stils. Labākie darbinieki ļoti skatās uz darba devēja reputāciju, uz to, kādi ir vadītāji un ko vēl bez atalgojuma darba devējs piedāvā.
Domājot par papildu bonusiem, uzņēmumam jāizvērtē, cik tie ir ilgtspējīgi un darbiniekus motivējoši. It kā pašsaprotama, tomēr ļoti būtiska lieta ir veselības apdrošināšana, kas ir bonuss ne tikai darbiniekam, bet arī darba devējam – ja darbiniekam radīsies kādas veselības problēmas, viņš savu veselību varēs savest kārtībā ātrāk.
Būtiski nodrošināt darbiniekiem arī pilnvērtīgu atpūtu, ļaujot atvaļinājuma laikā patiešām atslēgties no darba, nevis katru otro dienu traucēt ar jautājumiem un ziņām. Piemēram, SEB bankā ieviests princips, ka ikvienam darbiniekam jāņem nepārtraukts atvaļinājums vismaz divu nedēļu garumā.
Pie bonusiem noteikti minama arī iespēja piedāvāt darbinieka dzīvesstilam piemērotāko darba modeli. Atšķirība vienīgi tā, ka pirms Covid-19 pandēmijas bonuss bija iespēja strādāt no mājām, t. i., attālināti, savukārt nākotnes pasaulē par bonusu varētu kļūt darbs birojā, ja tas konkrētajam darbiniekam ir nepieciešams mājas situācijas dēļ.
Ikvienam ir jāsaprot, ka daudzās jomās arī turpmāk tiks saglabāts hibrīdā darba modelis, kurā vadītājs un konkrētais darbinieks būs savstarpēji vienojušies, cik bieži tiek strādāts no mājām un cik bieži – birojā.
Jāuzsver, ka tas ir viens no vadītāja uzdevumiem – no darbiniekiem uzzināt, kas viņiem nepieciešams pilnvērtīgam darbam, un to sagādāt. Piemēram, varbūt kāds darbinieks sarunā atklāj, ka viņam pēdējā laikā ļoti pieauguši rēķini. Labs vadītājs uzreiz sapratīs, ka darbiniekam šis apstāklis rada papildu stresu, un kopīgiem spēkiem meklēs risinājumu.