Krīt jauda
Līdz šim gan par eirozonas, gan visas Eiropas tautsaimniecības vilcējspēku tik dēvēta Vācija, taču pēdējo ceturkšņu statistika aizvien nepārprotamāk vedina domāt, ka reģiona ekonomiskās lokomotīves dzinējiem trūkst jaudas, lai saglabātu iepriekšējos tempus. Gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Vācijas ekonomikas izaugsme sasniegusi vien 0,4%, savukārt gada trešajam ceturksnim ekonomikas prognozēs netika izslēgts pat negatīvs pieaugums, t. i., vienkārši sakot, – kritums. Viena no Vācijas ekonomiskajām problēmām ir saistīta ar bēdīgo situāciju autobūvē, tomēr arī bez tās Vācijas ekonomika ir spiesta saskarties ar dažādiem citiem izaicinājumiem, kas saistīti ar globālās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un rada ierobežojumus valsts eksporta kāpumam.
Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija stāsta, ka Vācijai, kas ilgus gadus bijusi stiprais eirozonas izaugsmes motors, jau no pagājušā gada otrās puses klājas grūti. Te pie vainas ne tikai globālie vēji, bet arī dažu vienreizēju faktoru ietekme – piemēram, jaunu emisijas standartu negatīvā ietekme uz autorūpniecību. Pēc ekspertes domām, nākotnē vienreizējo faktoru ietekme Vācijā izzudīs, bet neskaidrība par pasaules tirdzniecības izaugsmi saglabāsies, tas nozīmē, ka strauja eksporta pieauguma iespējas šai atvērtajai ekonomikai joprojām būs ierobežotas.
Arī Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš izsaka viedokli, ka Vācijas vājums "izskatās pārejošs". Eksperts skaidro, ka nenoteiktība par tirdzniecības nosacījumiem ir bremzējusi investīcijas, ietekmējot Vācijā attīstīto ražošanas iekārtu izgatavošanas nozari. "Globālais investīciju cikls kaut kad šūposies uz pretējo pusi, bet auto nozare agri vai vēlu pielāgosies jaunajai tirgus situācijai. Itālijas vājums turpretim ir ilgstošs, vājais ražīguma kāpums un lielais parāds veido toksisku kombināciju, strauju attīstību šai valstij neprognozē arī nākotnē," komentē Strautiņš. Runājot par starptautisko tirdzniecību, Zorgenfreija zina teikt, ka arī Itāliju ietekmē eksporta vilkmes mazināšanās, turklāt tā joprojām netiek galā ar strukturālajiem izaicinājumiem, tā rezultātā izaugsme pēdējos ceturkšņos svārstījusies ap nulli.
Francija un Spānija
"No lielajām eirozonas valstīm izaugsmes čempiones šobrīd ir Spānija un mazākā mērā – arī Francija, jo šo abu valstu ekonomikas ir salīdzinoši maz atkarīgas no negatīvajām vēsmām pasaules tirdzniecībā," vērtē Swedbank tautsaimniecības speciāliste.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 11. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!