Ārējā vide
Jautāts, kam būtu jānotiek, lai Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempi nākamajā gadā paātrinātos, bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš izsaka viedokli, ka nepieciešami uzlabojumi ārējā vidē. "Šobrīd pasaules ekonomikā vērojams mērens ciklisks ekonomikas izaugsmes tempu samazinājums, un īstermiņa makroekonomikas rādītāji pēdējos mēnešos liecina par situācijas stabilizēšanos. Tā ir laba ziņa, jo straujāka globālās ekonomikas izaugsme noteikti pozitīvi ietekmētu arī Latviju, tomēr recesijas draudi gan ASV, gan Eiropā joprojām ir visai būtiski," skaidro tautsaimniecības speciālists.
Uz ārējo faktoru varbūtējo negatīvo ietekmi norāda arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis un skaidro: "Gada nogalē globālais stresa līmenis ir noplacis, un daudzie riski ir šķietami noklusuši. Tomēr tas ir mānīgi, jo nākamajā gadā tie atkal liks par sevi manīt. Visupirms Latvija turpinās būt pakļauta tirdzniecības karu ietekmei. Tas ir tikai laika jautājums, kad ASV atsāks konfrontāciju ar Ķīnu tirdzniecības jautājumos." Viņš atgādina, ka joprojām nav atrisināti daudzi ASV interesējoši jautājumi, tāpat kā ir šaubas, vai Ķīna īstenos jau panākto vienošanos tā, kā to sagaida ASV.
"Arī iekšpolitiski, ņemot vērā tādus faktorus kā impīčments un gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas, ASV nākamais gads solās būt trauksmains. Gada otrajā pusē atgriezīsies arī jukas saistībā ar Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības (ES), respektīvi, ar Brexit. Ir skaidrs, ka Brexit notiks, bet, ņemot vērā procesa sarežģītību, to nav iespējams paveikt līgani, kas nozīmē bezvienošanās Brexit iespēju. Turklāt jāņem vērā iespēja, ka ASV uzsāks tarifu karu ar ES. Ja ekonomiku ASV, Lielbritānija vai jebkura cita valsts izmantos politisku mērķu sasniegšanai, izaugsme var turpināt pazemināties," secina Gašpuitis.
Viņš vērš uzmanību uz faktu, ka gan globālā pasaules mēroga aktivitāte, gan eirozonas ekonomiskā aktivitāte stabilizējas, taču tieši eirozonas atgūšanās varētu ieilgt. "Taču, lai arī Latvija izjūt ārējo procesu ietekmi, līdz šim uzņēmēji ir tikuši ar situāciju galā visai veiksmīgi," vērtē SEB bankas ekonomists.
Plusi un mīnusi
"Vājo ārējo pieprasījumu nākamgad visvairāk jutīsim apstrādes rūpniecībā, kur izlaides pieaugums varētu būt 0–2% robežās, savukārt tranzītā un būvniecībā, iespējams, redzēsim kritumu. Būvniecībā tas pamatā ir saistīts ar valsts pieprasījuma mazināšanos, jo nākamā gada budžetā jau ir plānots kopējo valsts investīciju samazinājums, kā rezultātā būvniecība kopumā varētu sarukt par 1–3%," uzskata Āboliņš.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 30. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
URRRĀĀĀ
gf
Aldis